Latvijas Radio 5 “čakarē tirgu”? Latviešu mūzikai atvēl 130 tūkstošus eiro 5
Latvijas Radio 5 (LR5) nav sasniedzis solītos rezultātus. Šāda frāze no Saeimas deputātiem dzirdama arvien biežāk. Tomēr “apgriezt” finansējumu, koriģēt programmu vai citādi iejaukties sabiedriskā medija darbībā politiķi nespēj. Tādēļ nesen apstiprinātajā nākamā gada budžetā nolemts turpināt finansēt LR5, bet vienlaikus parlaments atvēlējis 130 tūkstošus eiro jaunas multimediālas latviešu modernās mūzikas platformas izveidei. Šo iniciatīvu virzīja un viskaismīgāk atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti.
Zakss: valstij jāmācās no “Coca cola”
Pirmās pazīmes, ka Latvijas radio tirgū atkal gaidāmi kādi politiski satricinājumi, varēja manīt jau pirms vairākām nedēļām. Tuvojoties budžeta pieņemšanai, par regulāru viesi Jēkaba ielā kļuva mediju grupas “Super FM” līdzīpašnieks Ričards Zakss. Ne reizi vien manīju viņu Saeimas gaiteņos tērzējam gan ar ZZS, gan nacionāļu un “Saskaņas” pārstāvjiem. Zaļās partijas biedrs R. Zakss tolaik žurnālistiem neatklāja savas ciemošanās iemeslus, bet tagad neslēpj, ka runa bijusi par sabiedriskā radio finansējumu. Pieredzējušais radio nozares uzņēmējs nekad nav slēpis savu nepatiku pret LR5. “Vienkārši runājot, viņi čakarē tirgu! Formāli LR5 nedrīkst gūt ienākumus no reklāmas, bet faktiski viņu raidījumos tiek reklamēti dažādi produkti un pasākumi. Tāda rīcība kropļo reklāmas tirgu,” uzskata R. Zakss. Viņš arī vērš uzmanību, ka LR5 nespēj ne piesaistīt solīto auditoriju, ne arī veikt citus sabiedriskā medija uzdevumus. R. Zakss: “Šos uzdevumus efektīvāk spētu paveikt komercstacijas. Valstij nav jāveido sava stacija, lai audzinātu jaunatni. “Coca cola” taču neveido savu radio, lai veicinātu savas produkcijas noietu, bet izvieto reklāmu radio stacijās.”
Kamēr R. Zakss Saeimas gaiteņos “apstrādāja” deputātus klātienē, viņa biznesa partneris no dažādiem radio projektiem Ivo Baumanis Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācijas vārdā nosūtīja vēstuli Saeimas budžeta komisijai, piedāvājot no LR5 finansējuma noņemt 130 000 eiro un atklāta konkursa kārtībā piešķirt šos līdzekļus “multimediālas latviešu aktuālās mūzikas platformas izveidei”. ZZS un NA bija gatavi atbalstīt tieši šādu modeli, bet pēc diskusijām koalīcijā tika nolemts par kompromisa variantu – LR5 finansējums netiek aiztikts, bet no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek atvēlēti 130 000 jaunās platformas veidošanai. Zakss telefonsarunā pauda pārliecību, ka viena privātā radiostacija par 130 000 eiro izdarīs vairāk nekā LR5, kas ik gadu saņem ap 680 000 eiro finansējumu.
“Tā ir konkurences cīņa no komercstaciju puses un kārtējais politiķu mēģinājums ar budžeta starpniecību ietekmēt sabiedrisko mediju,” situāciju vērtē LR5 galvenā redaktore Anna Platpīre. “Ja mēs kādā ziņā atpaliekam no komercstacijām, tad tā ir spēja gūt politisku atbalstu. Mēs neesam sevi tik veiksmīgi pārstāvējuši politiķu aprindās, jo kā sabiedriskais medijs nevaram ziedot partijām un tādējādi gūt sev atbalstu,” teica A. Platpīre. Minētais R. Zakss pēdējo desmit gadu laikā Zaļajai partijai un ZZS ziedojis summas vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.
Ko sagaida politiķi?
Konkursu par 130 000 eiro atvēlēšanu jaunās multimediālās platformas veidošanai rīkos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Padomes pārstāvis Dainis Mjartāns informēja, ka tas, visticamāk, varētu notikt nākamā gada sākumā. Viņš atzina, ka pagaidām arī pašai padomei ir daudz neskaidrību par to, ko īsti finansējuma iniciatori domājuši ar “multimediālo platformu”. Tuvākajā laikā NEPLP rīkos diskusiju par to.
“Mums joprojām trūkst modernās latviešu mūzikas stacijas. Ir ļoti nepieciešams medijs, kas piedāvātu klausītājiem mūziku latviešu valodā, bet vietējiem mūziķiem dotu iespēju izpausties un gūt panākumus. Diemžēl LR5 ar šo funkciju nodarbojas pārāk ierobežotā apjomā. Kad nepieciešams finansējums, tad nāk pie deputātiem. Kad prasām rezultātus par iztērēto naudu, tad nav neviena atbildīgā,” teica viens no iniciatīvas autoriem Imants Parādnieks (NA). Ar “multimediālo platformu” domāta radiostacija, kas raidītu gan radio viļņos, gan internetā un būtu aktīva sociālajos tīklos. Vismaz sākotnēji varētu iztikt bez TV funkcijām. Pēc Parādnieka domām, saturā vajadzētu dominēt latviešu mūziķu darbiem latviešu valodā, bet arī vietējo izpildītāju dziesmām svešvalodās varētu atvēlēt atsevišķu ētera daļu.
Minētos 130 000 eiro deputāti rezervējuši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas galvenokārt domāti dabas stihiju un citu nebūšanu nodarīto postījumu novēršanai. Parādnieks skaidroja, ka šoreiz budžetā nav bijušas citas pozīcijas, no kurienes šos līdzekļus ņemt.
Vēl viens iniciatīvas autors Edgars Putra (ZZS) uzsver: “Konkursā varēs piedalīties ikviena radiostacija, kas gatava uzrunāt 15 – 30 gadus vecu auditoriju ar mūziku latviešu valodā. Arī LR5 varētu pieteikties, ja viņiem būtu kāda gaiša un laba ideja. Kaut gan, ņemot vērā viņu līdzšinējo darbību, šaubos, vai viņiem tas izdotos.”
