Radio strīds liek deputātiem slēpties 13
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumus, atbalstot arī deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumus, kas paredz vairākas radiostacijas paglābt no pāriešanas uz raidīšanu latviski.
Pirms balsojuma nekādas īpašas debates par pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem nenotika. Tajās uzstājās tikai viens deputāts – Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Artuss Kaimiņš, kurš aicināja kolēģus balsot pret Krauzes piedāvājumu, jo tas ļaušot radiostacijām manipulēt ar raidlaikiem latviešu un krievu valodā, pieņemt reklāmas gan no latviešu, gan krievu reklāmu devējiem, retranslēt apšaubāmu saturu no Krievijas.
Priekšlikumu autors uz sēdi nemaz nebija ieradies, jo atrodas neapmaksātā atvaļinājumā. Taču jau iepriekš viņš savu iniciatīvu skaidrojis ar hibrīdkara draudiem un ļoti būtisko nepieciešamību šajos ap.stākļos noturēt vietējo krievu auditoriju pie Latvijas jurisdikcijā esošiem medijiem. Ticamību Krauzes formāli loģiskajiem argumentiem gan mazina fakts, ka galvenais ieguvējs no viņa priekšlikumiem ir SIA “Krievu hitu radio”, kura līdzīpašnieks ir dāsns ZZS ziedotājs Ričards Zakss. Krauze nenoliedza, ka pirms grozījumu iesniegšanas konsultējies arī ar Zaksu, bet tobrīd pat neesot zinājis, ka šis uzņēmējs ir ZZS ziedotājs.
Tomēr balsojumā deputātu vairākums nosliecās Krauzes pusē. Pārsteidzošā kārtā arī daļa Nacionālās apvienības (NA) frakcijas, kuras pārstāvjiem šajā jautājumā bija brīvais balsojums. Viņu vidū arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. “Mana līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar Daugavpils teātri, kas iestudē izrādes gan latviešu, gan krievu valodā. Uzskatu, ka krievu dziesmas radio ēterā nav kaitējums Latvijas politikai, bet bagātina un daudzveido vietējo kultūru,” teica Laizāne. Viņa, tāpat kā Krauze, norādīja uz to, ka valsts drošības interesēs ir veicināt, lai Latvijas krievvalodīgie lietotu vietējos medijus.
Vēl vairāki deputāti šajā strīdīgajā jautājumā izmantoja slēpšanās taktiku – izņēma savas kartītes no reģistrēšanās sistēmas un vispār neuzrādījās balsojumā, kaut arī reāli atradās sēžu zālē. Tā rīkojās, piemēram, ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. “Jā, es to darīju apzināti, jo nevēlos iesaistīties divu radiostaciju biznesa strīdā. Šeit nav runa par valodu vai drošību, bet gan tikai un vienīgi par peļņu un reklāmas tirgus sadali starp “Krievijas hitiem” no vienas puses un “Radio SWH” no otras,” teica Brigmanis. Viņš īpaši uzsvēra, ka Krauzes priekšlikums esot deputāta individuāla iniciatīva, nevis ZZS nostāja. Arī pārmetumi par dancošanu pēc sponsoru stabules, viņaprāt, ir nevietā: “Mums ir ļoti daudz ziedotāju un kopējā apjomā šo uzņēmēju devums nav nemaz tik nozīmīgs.”
Kartīti no balsošanas sistēmas izņēma arī “Vienotības” pārstāve Lolita Čigāne. Viņa to pamatoja ar faktu, ka likumprojekts esot bijis “nesagatavots un neizdiskutēts”.
Vairāki deputāti arī pieļāva iespēju, ka varētu sagatavot jaunus grozījumus, lai visās Latvijas raidstacijās reklāmas būtu tikai latviski. Tādā gadījumā atkristu raidorganizāciju plēšanās par krievu reklāmas tirgu.
