Radio koris daudzbalsīgā vienbalsībā 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šis būs brīnišķīgs koncerts, kurā skanēs skaņdarbi, kurus pirmatskaņojis tieši Latvijas Radio koris. Piektdien, 15. septembrī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā Latvijas Radio koris diriģentu Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā sniegs Baltijas laikmetīgās kormūzikas koncertu “Daudzbalsīgā vienbalsība”.
Pateicoties Latvijas Mūzikas informācijas centram, uz Latviju atbraukuši mūzikas nozares profesionāļi no 30 valstīm. Tomēr galvenais ir tas, ka skanēs burvīga mūzika, starp kuras autoriem ir Andris Dzenītis – viņa “Om, Lux Aeterna” izvērsīs mūžīgās gaismas un vienotības meklējumus, savukārt skaņas fenomena un muzikālās laiktelpas meistars Mārtiņš Viļums savā “The Fate Of King Lear’s Children” (“Karaļa Līra bērnu liktenis”) par saturisko kodolu ņēmis īru leģendu, kas stāsta par pamātes noburtajiem karaļa Līra bērniem. Bet Ērika Ešenvalda pasaules slavu iemantojušais opuss “Piliens okeānā” veltīts Mātes Terēzes piemiņai un kalpošanas ceļam. Skanēs arī Santas Ratnieces komponētā “Nakts gaisma”, kā arī Pētera Vaska kora darbi ar latīņu tekstiem – katoļu lūgšana “Actus caritatis” (“Žēlsirdības darbs”) un “Angele Dei”, lūgšana sargeņģelim. Arī Arvo Perts, būdams dziļi reliģiozs, koru darbos galvenokārt izmantojis sakrālos tekstus, tai skaitā “Nunc dimittis”, kas ir Svētā Simeona slavas dziedājums no Lūkas evaņģēlija. Būs arī pirmatskaņojums – Ņujorkā dzīvojošās lietuviešu komponistes Žibokles Martinaitītes darbs – viņu amerikāņu klasiskās mūzikas radio kanāls “WQXR” nosaucis par “skaņu faktūras burvi”.
“Kremerata Baltica” festivāls. Šīs nedēļas nogale no 15. līdz 17. septembrim – šie datumi jāatceras visiemkamerorķestra “Kremerata Baltica” cienītājiem, jo šajā laikā Dzintaru koncertzālē norisināsies 20. starptautiskais šīs nozīmīgās mūziķu apvienības rīkotais festivāls. Tajā uzmanība pievērsta “Kremerata Baltica” un tā ilggadējiem līdzgaitniekiem. Trijos koncertos līdzās vijolniekam Gidonam Krēmeram un kamerorķestra mūziķiem uzstāsies pasaulslavenā dāņu blokflautas virtuoze Mikala Petri, aizrautīgais laikmetīgās mūzikas interprets, neordinārais vijolnieks Hugo Tičati, jaunā lietuviešu diriģēšanas zvaigzne Adoms Morkūns-Budris un pianists Georgijs Osokins. Gaidāmi Krista Auznieka Vijoļkoncerta un dāņu komponista Pola Rudera blokflautas koncerta pirmatskaņojumi.
Liepājā – skaistās kāzu kleitas. Rudens ir kāzu laiks, un tam tik ļoti piestāv Liepājas muzejā sadarbībā ar modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva fondu un scenogrāfi Annu Heinrihsoni tapusī izstāde “Mirklis pirms. Kāzu tērpi. 19. gs. sākums–20. gs. otrā puse”. Lielās skatītāju intereses dēļ – kopš izstādes atklāšanas 9. jūnijā to paspējuši apmeklēt vairāk nekā 6000 apmeklētāju – tā apskatāma līdz 15. oktobrim. Šī ir jau septītā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu.
Pifs dodas Latvijas tūrē. Kurš gan no mums neatceras Latvijas Leļļu teātra izrādi “Un atkal Pifs…”? Pirmizrādīta 1983. gada 1. oktobrī, tā jau šķiet neatņemama Leļļu teātra vērtība un tagad uzsāk 40. dzimšanas dienas svinības. To gaitā sunītis Pifs apceļos Latviju rudens viesizrāžu tūrē, bet 1. oktobrī skatītājus gaidīs uz dzimšanas dienas ballīti kultūras telpā “Hanzas perons”. No sestdienas, 16. septembra, izrāde būs skatāma Ulbrokā, 17. septembrī – Jaunolainē, 20. septembrī – Daugavpilī, 21. septembrī – Rēzeknē, 24. septembrī – Siguldā, 28. septembrī – Kuldīgā, 12. oktobrī – Aizkrauklē un 15. oktobrī – Cēsīs.
Cilvēki rada vietas vai vietas pievelk cilvēkus? Šis jautājums būs viens no galvenajiem, par ko spriedīs forumā “Art on Screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas”, kas no piektdienas, 15., līdz sestdienai, 16. septembrim, notiks koncertzālē “Cēsis”. Tajā caur arhitektūru un kino palūkosies uz degradēto teritoriju revitalizācijas ietekmi uz pilsētvidi un kopienu. Plānota arhitekta Toma Kokina lekcija, sarunas ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu un režisoru Jāni Ābeli, ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku, kā arī divu dokumentālo filmu seansi. Dalība visos pasākumos ir bez maksas. Piemēram, 15. septembrī plkst. 17.30 kinoteātrī “Cēsis” gaidāma saruna ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu “Abstraktās mākslas praktiskā daba”, kuras turpinājumā būs skatāma režisora Aleksandera Rinusa filma “Spīguļu rūpnīca” (“The Glitter Factory”, 2022), kas vēsta par savulaik Zviedrijā vienīgo, bet nu jau slēgto spīguļu rūpnīcu. Sestdien, 16. septembrī, iecerēta ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku.
Godinot virsdiriģentus. Sestdien, 16. septembrī, Tukuma novada Irlavā notiks II Virsdiriģentu svētki, kas veltīti I latviešu Dziedāšanas svētku virsdiriģenta Jāņa Bētiņa piemiņai. Svētkos dziesmas no XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku repertuāra dziedās svētku virsdiriģentu un Tukuma novada kori. Koncertā piedalīsies Goda virsdiriģenti – Lilija Zobens, Jānis Erenštreits, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers –, kā arī Dziesmu svētku virsdiriģenti.
Āboliņa un Osokina tūre. No svētdienas, 17. septembra, koncertzālēs Latvijā izskanēs Gundara Āboliņa un Andreja Osokina literāri muzikālā kompozīcija “Sajūtu spēles”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja šovasar Melngalvju namā Osokina Brīvības festivālā Ukrainai. Sākotnējo programmu, kurā bija ukraiņu un latviešu komponistu klaviermūzika un Ainara Kneša dzeja, abi mākslinieki bagātinājuši ar Roberta Šūmaņa topošajai sievai, pianistei Klārai Vīkai veltītu romantisku klaviermūziku un dzejoļiem no Jāņa Grota cikla “Pēra Ginta vēstules Solveigai”. Koncertsērija tiks uzsākta Rīgā un turpināsies Rēzeknē, Valmierā, Talsos un citviet.
Indriķa Ģelža mākslas nianses. Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” līdz 8. oktobrim apskatāma mākslinieka Indriķa Ģelža līdz šim vērienīgākā personālizstāde “Ūdeņaina dienasactiņa”, kurā autors pievēršas satricinošo pārmaiņu jūrā slīkstošajam indivīdam. Attiecību politikas, identitāšu un ekonomikas plūsmu satricinājumos, autora mākslinieciskās valodas un kontekstuālas nozīmes pastarpinājumā mūsdienu sabiedrība atklājas kā par publisku peldbaseinu nomaskējusies personalizēta analoga kibertelpa. Izstādes laikā Sporta ielas 2 kvartālā būs apskatāma Ģelža skulptūra “Zaļo krāsu sauc par kamuflāžu”.
