Radio korim – jauna koncertprogramma 0
Nākamnedēļ, 20. martā, plkst. 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā izskanēs Latvijas Radio kora un Sigvarda Kļavas jaunā koncertprogramma “Gaisma”, kurā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos mūsdienu katalāņu komponista Ramona Umeta šādā paša nosaukuma opuss (“Llum”).
“Šī koncerta idejas pamatgrūdiens bija brīnišķīgā katalāņu komponista Ramona Umeta jaundarbs “Gaisma”, ko viņš rakstījis, domājot tieši par Latvijas Radio kora skaņu.
Mūzika ir ārkārtīgi niansēti un smalki radīta, meklējot gaismēnas,
šo skaņas gaismu, gaismas spektru, ko ar cilvēku balsīm katalāņu meistars ietērpis kādā ļoti sevišķā veidojumā,” stāsta Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Barselonā dzimušā Ramona Umeta mūzika nereti tiek raksturota kā ārpus laika esoša, mirguļojoša, krāsām piepildīta. Viens no viņa skolotājiem un lielākajiem iedvesmas avotiem, izcilais britu meistars Džonatans Hārvijs (1939–2012), teicis: “Ramona Umeta mūzika ir izsmalcināta un ļoti poētiska. Umets ir nākotnes cerība; viņš apveltīts ar jūtīgu dzirdi un garu, kas pilns gaismas.”
Šī katalāņu skaņraža darbu klāsts ir plašs un daudzveidīgs – kamermūzika mijas ar elektroakustiskiem opusiem un skatuves darbiem, un izvērstas orķestra partitūras – ar emocionāli piepildītiem vokālās mākslas, arī kormūzikas piemēriem.
Viņa kompozīcijas “Gaisma” tapšanu iedvesmojis Montseratas klostera mūks Vinsents Santamarija, kurš dziļā ticībā Dievam piekopj askētisku vientuļnieka dzīvi un ir arī skaņdarba teksta autors.
Sigvards Kļava teic: “Man liekas, ka tas, kas ietverts Ramona Umeta darba tekstuālā pamatā, – šīs garīgās vārsmas –, ir šā brīža milzīga aktualitāte.” Vinsenta Santamarijas izraudzītās vārsmas ir vārdos formulēta liecība par septiņiem nozīmīgiem soļiem Montseratas klostera mūka garīgajā pieredzē.
Kompozīciju ievada šūpuļdziesma, aicinot aizvērt acis, tai seko mistiska pasakalja, kas rosina iedziļināties sevī.
Mierpilns dvēseļu saieta apdziedājums pāraug stāstā par dzīves līkločiem un likstām, kas nav svešas nevienam.
Un pretstatā raizēm likts ticības un cerības piepildīts Dieva slavinājums un vēstījums par mieru, kas iemājojis sirdī.
Radošo dialogu koncertā turpinās pērn mūžībā aizgājušā gruzīnu skaņraža Gijas Kančeli (1935–2019) opuss Amao omi jeb “Bezjēdzīgais karš”.
Sigvards Kļava teic: “Gijas Kančeli mūzika mums tik tieši parāda, cik vājprātīgi bezjēdzīgs ir troksnis, cik bieži pretī trokšņainajām katastrofām, karu, sadzīves un šā brīža nervozitātei Kančeli mums parāda tieši klusumu un mieru, šo gaismas klātbūtni.”
Kančeli galvenokārt pazīstams kā “lielo audeklu” meistars – viņa daiļrades kontā rodamas septiņas simfonijas, virkne programmatisku opusu simfoniskajam orķestrim, mūzika kino un teātrim, arī opera, kamermūzikas piemēri un izvērsti vokālinstrumentāli darbi…
“Mūzika, tāpat kā dzīve, ir neiedomājama bez romantisma. Romantisms ir pagātnes, tagadnes un nākotnes augstais sapnis – neatvairāma skaistuma spēks, kas slejas pāri visam,” skaņdaris reiz teicis.
Kančeli opuss “Bezjēdzīgais karš” jauktajam korim un saksofonu kvartetam rakstīts 2005. gadā, trīs gadus pirms Krievijas–Gruzijas bruņotā konflikta 2008. gada augustā. Kompozīcijas nosaukums aizgūts no gruzīnu klasiķa Važas Pšavela dzejoļa, savukārt skaņās austais teksts ir paša komponista veidots, brīvi izraugoties sonoriski saistošus gruzīnu vārdus, kas raksturo dabas parādības un Gruzijas ainavas un runā par kristīgām vērtībām.
25. martā Latvijas Radio koris Ramona Umeta opusu “Gaisma” atskaņos “L’ Auditori” koncertzālē Barselonā.
