– Vai jūsu iepriekšējā profesionālā pieredze ir noderīga, tagad vadot Latvijas Radio kolektīvu? 7
– Mana pamatprofesija ir sociologs, šajā jomā sāku profesionālo darbību, bet nu jau padsmit gadus esmu darījis arī ko citu – iesaistījies virknes uzņēmumu vadībā, jo esmu mācījies arī biznesa vadību. Vienam no zviedru investīciju fondiem palīdzēju izprast Latvijas tirgus situāciju, un vēlāk mani aicināja piedalīties uzņēmumu pārraudzības institūcijās. Lielākoties tie bijuši uzņēmumi, kuri atradušies vai nu grūtībās, vai arī pārmaiņu posmā un kuriem tāpēc bija vajadzīga restrukturizācija.
– Vai teikto par grūtību vai pārmaiņu laiku attiecināt arī uz Latvijas Radio?
– Konkursu uz LR vadītāja amatu rīkoja LR kapitāldaļu turētājs, un acīmredzot viens no apsvērumiem bija, ka arī LR būtu nepieciešamas kādas pārmaiņas, ka radio kā organizācijai jākļūst mūsdienīgākam.
Jau pirms stāšanās amatā zināju, kā radio ir strādājis iepriekš, jo četrus gadus biju konsultatīvajā padomē, kas izveidota pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. No pārvaldības viedokļa vadības modelis ir iekavējies no 90. gadu sākuma, un ir nepieciešamas pārmaiņas resursu vadībā un darba organizācijā.
– Kas pašreiz ir svarīgākais?
– Pats svarīgākais ir, kāds būs Latvijas Radio nākamā gada budžets. Ir bāzes finansējums – nepilni septiņi miljoni eiro gadā, kas, pēc likuma, nākamajos periodos nevar tikt samazināts. Taču, lai nodrošinātu esošo saturu un apjomu, mums ir vajadzīgi tuvu desmit miljoniem eiro gadā. Aptuveni pusotra miljona nopelnām paši ar reklāmu un citu saimniecisko darbību. Vēl vajag pusotra miljona, kas līdz šim iegūts dažādā veidā. Vai nu piešķirta nauda no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, vai jauno politikas iniciatīvu “groza”, vai no dažādām programmām – kā sabiedrības saliedētības programmas, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas, no līdzekļiem vēlēšanu atspoguļošanai utt. Par katru no šīm lietām sabiedriskais medijs ir spiests vērsties pie līdzekļu piešķīrējiem, sagatavot pamatojumu, to aizstāvēt, un tad lēmēji nospriež – dot naudu vai ne. Ja ir sabiedrības darbakārtībā aktuāla tēma, kāda, piemēram, pirms gadiem diviem bija krievvalodīgo auditorijas informēšana un sabiedrības saliedētība, tad finansējums tiek piešķirts. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo, tas ir, 2014. gadu, plānotā valsts budžeta dotācija ir jau par deviņiem procentiem jeb par 400 000 eiro mazāka. Darbības apjomu nodrošinām ar to, ka pagājušais vēlēšanu gads ienesa reklāmu peļņu un ka šogad ir bijusi nauda ES prezidentūras atspoguļošanai, nelielu papildfinansējumu saņēmām arī dziesmu svētku tematikai un 4. maija divdesmit piecu gadu projektam. Taču nākamgad nav notikumu, kam šāds papildfinansējums būtu paredzams. Paliek tikai tādi jau tradicionālie piešķīrumu instrumenti kā “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vai “jaunās politikas iniciatīvas”.
25. augustā Ministru kabineta sēdē viens no darbakārtības jautājumiem bija pieteikumi jaunajām politikas iniciatīvām. Esam izteikuši vajadzības, kurām beidzas finansējums. To skaitā ir sabiedrības saliedētības mērķim veidoti raidījumi LR4 un apraides paplašināšana austrumu reģionos. Taču MK sēdē Finanšu ministrijas priekšlikums bija neatbalstīt nevienu institūciju, kas iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas. Lai nodrošinātu darbību līdzšinējā apjomā, Radio nākamajam gadam pietrūkst nepilns miljons eiro.
– Ko tas nozīmē radioklausītājiem?
– Ļoti ceru, ka to kaut kādā veidā ar lēmumu pieņēmējiem izdosies risināt, jo laiks vēl līdz gada beigām ir. Mēs kā sabiedriskais medijs esam savādā situācijā. Mūs pārrauga Nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tā ir kopā ar citām t. s. neatkarīgajām institūcijām – Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, Valsts kontroli, Tiesībsargu un citām.
Kritēriji pret mums ir tādi paši. Kaut, darbojoties šādā formātā, grūti runāt par neatkarīgu ceturtās varas elementu, ja finansējuma jautājumos esam pa vairākiem pakāpieniem pakārtota iestāde. Finanšu ministrijas ieskatā, LR ir iestāde, lēmējinstitūciju ieskatā – zem neatkarīgās institūcijas pakārtota valsts kapitālsabiedrība. Turklāt NEPLP jau arī nesēž pie Ministru kabineta galda, tur mūsu vajadzības pastarpināti var izteikt Kultūras ministrija.
– Jūs zināt, ka Saeimā jums deputāts Kaimiņš un citi uzdos jautājumu, vai nepieciešams uzturēt: “Radio5”? Tā nav maza nauda, un varbūt to var tērēt lietderīgāk?
– Es negribētu iesaistīties šādā diskusijā par vienu programmu.
– Bet ar ko pamatojat un kā aizstāvēsit “Radio5” pastāvēšanu šādā formātā?
– Sākšu no vispārīgā. Tātad, ja valsts dotāciju Latvijas Radio samazina par 15 procentiem, scenāriji var būt vairāki. Nevaram noņemt naudu ne telpu uzturēšanai, ne arī tehnoloģiju uzturēšanai un apraidei. Tātad paliek tikai satura daļa, bet tur izmaksu samazinājums būtu ne vairs par 15 procentiem, bet jau par ceturto vai pat trešo daļu. Tas nozīmētu – vai nu samazinām satura apjomu, vai pazeminām latiņu kvalitātei un raidījumi kļūst virspusējāki. Par kādas programmas slēgšanu nedomājam, tas būtu jau krīzes laika risinājums. Arī vispesimistiskākajā gadījumā meklēsim veidus, kā saglabāt kolektīvu.
Mēs jau šobrīd pozicionējam sevi ne tikai kā organizāciju, kas raida apraidē audiosignālu. Esam virzībā uz videoradio konceptu un to, ka piedāvājam arī multimediālus projektus un saturu. Uzdevums (un neizbēgamība) – iet arī tajās platformās, ko aizvien vairāk izmanto lietotāji, kas izvēlas digitālo vidi: internetu, mobilo telefonu lietotnes utt.
Ja kāds saka, ka LR kā sabiedriskajam medijam pietiek ar četrām programmām (radio “NABA” šeit neieskaitu, jo tā ir nišas stacija), tas liecina par neizpratni par to, kas notiek radio nozarē kopumā, un mūs redz kā savā nodabā mazā līcītī mierīgi peldošu laiviņu, kamēr lielā attīstības straume iet garām. Ne pārāk tālā nākotnē notiks radio pāreja uz digitālo formātu – Norvēģijā, piemēram, tas paredzēts jau 2017. gadā. Tas nozīmē, ka katrā radiofrekvencē var būt ducis vai vairāk radio programmu.
Mums jādomā par programmu dažādību. Tās varētu būt interneta radiostacijas vai dažādu veidu straumējumi vai mūzikas kanāli, kuros ir arī satura daļa.
NEPLP jau vismaz viens komersants ir interesējies, kad Latvijā radio varētu pāriet uz digitālo apraidi. Ja nebūsim gatavi digitālajam formātam, Latvijas Radio kādā brīdī var nozarē attapties kā margināls spēlētājs.
– Atceramies, kā televīzijai, pārejot uz digitālo formātu, vajadzēja gādāt televizoriem dekoderus. Tātad – vajadzēs jaunus radioaparātus.
– Atšķirībā no televīzijas pāreja varētu būt mazliet citāda, jo mājsaimniecībās jau tagad parādās jaunās iekārtas, piemēram, jaunās automašīnas, arī ekonomiskās klases jau ir aprīkotas ar šādu digitālo uztvērēju. Pēc trim četriem gadiem mūsu tirgū nonāks arī mazlietotās mašīnas ar šādu aprīkojumu. Jau šodien arī daļai mājas audioiekārtu ir šādi digitālie uztvērēji. Lielu īpatsvaru iegūst viediekārtas: viedtelefoni, planšetdatori, kuriem ir mobilo datu pieslēgums. Ja krasi nepieaugs datu pakalpojumu izmaksas, tad var teikt, ka arvien vairāk lietotāju būs jau guvuši pieredzi digitāla satura izmantošanā. Pieņemu, ka sākumā cilvēki vairāk lietos mobilās lietotnes, interneta straumējumus, tiešraides internetā.
– Vai izskatāt variantu, ka “Radio5” varētu aiziet no FM apraides, jo tā ir dārga?
– Mēs vēl izvērtējam dažādas iespējas, taču skaidrs, ka “Radio5” pozicionējums ir jākoriģē. Kļūdas ir bijušas jau konceptā, un žēl, ka tās netika laikus labotas. Var būt divi ceļi – vai nu “Radio5” jāsasniedz mērķis – 100 000 auditorija, vai to atstāsim tikai kā nišas staciju, kur ieguldīsim mazāk līdzekļu. Taču ar “www.pieci.lv” darbību jaunās platformās “Radio5” atvēra durvis multimediāla satura veidošanai, un tur ir ļoti labi sasniegumi.
