Radio diskusijā izskan – Latvijas provincēs trūkst darbinieku, tāpēc uz darbu varot doties arī “vieglā reibumā”. Vai tiešām? 43
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Sabiedriskā radio diskusijā izskanēja, ka Latvijas provincē esot salīdzinoši lieli privāti uzņēmumi, kuros darbinieku trūkuma dēļ pieņemts nosacījums, ka darbinieki var doties uz darbu vieglā reibumā. Attiecīgi, ierodoties darbā, jāpūš trubiņā, un līdz noteiktām promilēm ir ļauts strādāt arī dzērušiem. Vai tiešām privāts darba devējs drīkst piekopt šādu praksi?” – jautā Aivars G.
Darbspējas pazeminās
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Dace Stivriņa skaidro, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 27. panta pirmo daļu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā.
Šā panta otrajā daļā noteikts, ka darba devēja atbildību neierobežo nodarbināto un kompetentu institūciju vai kompetentu speciālistu pienākumi darba aizsardzības jomā.
Profesores Maijas Eglītes grāmatā Vides veselība norādīts, ka pat neliela alkohola deva (25–30 g) par 10–15% samazina darbspējas, traucē precīzu kustību koordināciju, palielina satiksmes un darba negadījumu risku.
VDI ieskatā, darba devējs neapzinās alkohola ietekmes kaitīgās sekas un iespējamo nodarbināto drošības un veselības apdraudējumu gadījumos, ja darbinieks pilda darba pienākumus alkohola reibumā, jo nodarbinātā reakcija un rīcība alkohola ietekmē ir atšķirīga no rīcības parastos apstākļos.
Darba devējs atbild par darbinieku drošību
Jāpiebilst gan, ka tās ir darba devēja tiesības, ne pienākums. Attiecībā uz atstādināšanu no darba un uzteikumu Darba likumā nav paredzētas (noteiktas) nekādas reibuma pakāpes gradācijas, svarīgs ir tikai alkohola reibuma fakts, līdz ar to jebkurai reibuma pakāpei sekas ir vienādas.
Konstatējot, ka darbinieks ir alkohola reibumā, darba devējs nav tiesīgs ļaut darbiniekam pildīt darba pienākumus. Tas gan nav tieši noteikts nevienā normatīvajā aktā, taču darba devēja pienākums ir nodrošināt darbiniekam drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Attiecīgi nevajadzētu pieļaut situācijas, kad darbinieks pilda darba pienākumus alkohola reibumā, lai novērstu iespējamu risku, ka darba gaitā darbinieks pieļauj kļūdu vai veic darbības, kas var apdraudēt paša vai kolēģu drošību un veselību.
Tikai tāpēc, ka darba vietā darbinieks ir alkohola reibumā, VDI nevar piemērot sodu, jo ne Darba likums, ne Darba aizsardzības likums neregulē jautājumus par uzņēmuma darba kārtību. Tā ir darba devēja uzraudzība un atbildība.
Ņem vērā!
Ja darbinieks atrodas darbā alkohola, narkotiku vai toksisko vielu reibumā, darba devējs atbilstīgi Darba likumam drīkst strādājošo atstādināt no darba. Turklāt tas var būt arī pamatojums, lai lauztu darba līgumu.
