Radio darbinieki jūtas izmantoti 2
Algu jautājuma sakārtošanai Latvijas Radio esot nepieciešami 914 000 eiro.
“Valsts finansējuma apjoma ziņā Latvijas Radio Eiropā atrodas ceturtajā vietā no beigām. Aiz mums ir tikai Armēnijas, mazās Luksemburgas un kara plosītās Ukrainas sabiedriskie radio,” vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijā apgalvoja vienīgā atlikusī Latvijas Radio (LR) valdes locekle Sigita Roķe. Pārējiem valdes locekļiem Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) darbu jau uzteikusi, bet Roķei dots divu mēnešu termiņš sagatavot redzējumu par to, kā atrisināt LR sasāpējušās problēmas un nodrošināt medija attīstību. Ja padomi viņas piedāvājums apmierinās, tad tiks sludināts konkurss uz divām vakancēm valdē. Ja ne – tad tikšot nomainīta visa LR valde.
“Emocionālā izjūta radio darbiniekiem ir tāda, ka ar mūsu entuziasmu rēķinās kā ar dotu faktu un neizsīkstošu resursu, ar ko zināmā mērā var spekulēt,” radio darbinieku viedokli deputātiem stāstīja LR žurnālists Eduards Liniņš. Darba apjoms, pēc LR darbinieka teiktā, kopš deviņdesmitajiem gadiem esot četrkāršojies, bet atalgojums gājis pretējā virzienā. Neapmierinātību vēl vairāk uzkurina fakts, ka LR valdes locekļu atalgojums (aptuveni 2500 eiro bruto) pat vairākas reizes pārsniedz darbinieku algas.
“Esam jau sākuši visu LR tēriņu un darbinieku noslodzes izvērtēšanu. Satura un programmu pusē šis process jau pabeigts, pašlaik vērtējam pārējo darbinieku slodzes un atalgojumus. Mazus kosmētiskus labojumus mēs varam paveikt jau tagad, bet kopējo situāciju tas nekādā gadījumā neglābs,” skaidroja Roķe.
LR jau aprēķinājis, ka darba samaksas jautājumu sakārtošanai bāzes finansējums nākamgad jāpalielina par 914 000 eiro. Šādu prasību atbalstījusi NEPLP un arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
“Radusies cerība, ka beidzot lietas tiks ievirzītas pareizā gultnē,” situāciju sabiedriskajā medijā vērtēja komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA). LR arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle savās prognozēs ir piesardzīgāka: “Deputāti apliecināja izpratni, bet esmu piedzīvojusi situācijas, kad pat ar vislabāko attieksmi lietas tomēr nemainās.” Pagaidām arodbiedrība neplāno rīkot protesta akcijas, bet turpinās attīstīt savu piedāvājumu un strādāt NEPLP izveidotā darba grupā, kas veltīta sabiedrisko mediju attīstībai.
