Tēvs pēc slimības saasinājuma palika uz gultas. Vai pienākas valsts atbalsts par radinieka aprūpi? 31
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Tēvs pēc slimības saasinājuma palika uz gultas. Nepieciešama kopšana un aprūpe, bet es viena audzinu trīs bērnus un man jāstrādā. Citu tuvinieku tēvam nav. Risinājums būtu aprūpētājs mājās vai vieta pansionātā. Bet kam par to jāmaksā?
Tēva pensija ir maza – ap 160 eiro, bet man ar savu algu jāuztur bērni un dzīvoklis. Vai šādā situācijā tēva aprūpei pienākas valsts vai pašvaldības atbalsts? Kā rīkoties? Daiga L.
Jāpieprasa pašam
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Elvīra Grabovska stāsta – saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto sociālos pakalpojumus nodrošina tikai pēc pašas personas iesnieguma.
Attiecīgi, lai tos saņemtu, persona vēršas pašvaldības sociālajā dienestā.
Sociālais dienests pārbauda saņemto informāciju, novērtē personas vajadzības, materiālos un personiskos resursus un lemj par sociālā pakalpojuma sniegšanu, piedāvājot piemērotākā sociālā pakalpojuma veidu.
“Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (sociālās aprūpes centrā),” paskaidro ministrijas pārstāve.
Ja saskaņā ar sociālā dienesta izvērtējumu cilvēkam ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis, var pretendēt uz sociālās aprūpes centra sniegtajiem pakalpojumiem. Ja klientam noteikts 1. vai 2. aprūpes līmenis, tiek piedāvāts aprūpes mājās vai cits piemērots pakalpojums saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Vajadzīga ģimenes ārsta izziņa
Lai saņemtu aprūpi mājās vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, papildus iesniegumam jāiesniedz sociālajā dienestā ģimenes ārsta izsniegta izziņa par personas veselības stāvokli, kurā norādīts(-i) funkcionālo traucējumu veids(-i) un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību.
Izziņā papildus norāda aprūpes un profilakses rekomendācijas.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pants noteic – klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem.
“Ja persona tiek ievietota sociālās aprūpes centrā un viņai nav citu ienākumu, bet tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētie pakalpojumi, par saņemto pakalpojumu pati persona maksā 85% no aģentūras administrētajiem pakalpojumiem (pensijas un piemaksas pie pensijas, atlīdzības), bet personas apgādnieki (bērni vai laulātais) maksā trūkstošo summu līdz pakalpojuma pilnai cenai,” paskaidro E. Grabovska.
Ja klientam ir uzkrājumi un citi ienākumi, tad samaksa tiek veikta arī no šiem līdzekļiem, bet kopējā klienta un apgādnieka maksājamā summa ir ne vairāk par pakalpojuma cenu konkrētajā institūcijā. Trūcīgas personas no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.
Pašvaldība palīdz noteiktos gadījumos
“Ja arī apgādnieki nespēj samaksāt par sniegto sociālo pakalpojumu, samaksā iesaistās pašvaldība. Atbilstoši finansiālajām iespējām tā var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu, iekļaujot šos nosacījumus pašvaldības saistošajos noteikumos,” klāsta eksperte.
Tāpēc, ja cilvēkam nepieciešama aprūpe, viņam (var ar tuvinieka starpniecību) jāvēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Tur tiks sniegta sīkāka informācija par pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem, to samaksu un to, vai ir noteikti un pienākas kādi labvēlīgāki nosacījumi.
UZZIŅA
Vidēji valstī sociālās aprūpes centra pakalpojums pensijas vecuma personām 2019. gadā maksāja 656 eiro mēnesī.
