Radinās latviešus pie pastas ēšanas 0
Vakar Dobelē tika atklāta lielākā makaronu ražotne Baltijā – Latvijas lielākais graudu pārstrādātājs AS “Dobeles dzirnavnieks” bijušajā dzirnavu korpusā atklāja lieljaudas makaronu ražotni sešos stāvos. Tā ir pirmā būtiskā atšķirība no makaronu dzimtenes, kur makaronu gatavošanas process notiek vienlaidu līnijā.
Turpretim Dobelē, apgūstot vēsturisko elevatoru, ražošana notiek “stāvus” – no mīklas jaukšanas un presēšanas sestajā stāvā, izejot žāvēšanu un dzesēšanu, makaroni nobirst līdz fasēšanai pirmajā stāvā.
Tomēr visvairāk vakar izskanēja salīdzinājumi ar itāliešu pastu jo “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils vakar atklāja, ka “makaronu receptūras izstrādē piedalījušies pašmāju tehnologi sadarbībā ar pieredzējušiem ekspertiem no Itālijas.”
Viņš “Latvijas Avīzes” lasītāju uzmanību vērš uz to, ka itāliešu pasta, kādu to pazīstam veikalos, ražota no cieto kviešu miltiem, kādus Latvijā neaudzē. Pirmoreiz no tādiem ražos šeit un ar “Dobeles dzirnavnieka” marku. Kāda atšķirība?
“Atšķirība ir grauda konsistencē, ko var redzēt, tos pārlaužot. Cieto kviešu milti ir tumšāki, un tas redzams arī pastas krāsā. Šādiem makaroniem piemīt kraukšķis,” skaidro Kristaps Amsvils.
Makaroni tiks ražoti gan no cieto kviešu miltiem, gan no mīksto kviešu miltiem. Sešu formu makaroni no viena un no otra. Kā jau eksportspējīgai precei tiem ir visā pasaulē atpazīstami nosaukumi. “Fusilli”, ko mēs dēvējam par spirālēm, “corneti rigati” jeb radziņi, “fillini piccoli” jeb smalkās nūdeles, “puntine grandi” jeb rīsiņi, “alfabeto” jeb burtiņi un “penne rigate” jeb caurulītes (tādas pašas, tikai resnākas un īsākas ir tas pastas veids, ko itālieši sauc par makaroniem, bet mēs – itin visus pastas veidus). Šogad plānota arī spageti ražošanas līnijas izveide, ka papildinās nosauktos veidus.
Savukārt mīksto kviešu makaroni tiks pārdoti ar preču zīmi “Presto”, kas jau trīs gadus tiek izmantota pēc dobelnieku pasūtījuma ārzemēs ražotajiem makaroniem. Tagad importu aizstās Dobelē ražotie “Presto”, kas tiks pārdoti gan Baltijas, gan Eiropas tirgū. Tāda preču zīme radīta, lai ausīm dzirdot ārzemēs latviešu makaronus sajauktu ar itāliešu…
Jaunā līnija spēj saražot līdz pat trim tonnām makaronu stundā – tas ir tik daudz, ka uzņēmums varēs pārdot makaronus ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā un citviet pasaulē, norāda uzņēmumā.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua uzsvēra, ka ar šīs ražotnes izveidi tiks izmainīta graudu eksporta bilance – “nu varēs eksportēt graudus ar pievienoto vērtību, nevis tikai kā izejvielu”. Jautāts, apmēram cik liela vērtība uz miltu kilogramu pievienota, Amsils lēsa, ka kādi desmit procenti būšot.
95% mīksto kviešu graudu iepērkot no vietējiem, apliecināja uzņēmuma vadība. Imports tiekot izmantots tikai sliktas ražas gados. Vai jaunais cehs graudu audzētājiem pavērs plašākas iespējas? Pirmajā gadā graudu pārstrādes apjoms pieaugs par kādiem desmit procentiem, pārliecināts galvenais dzirnavnieks.
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš minēja projekta summas un precīzo projekta īstenošanas gaitu, bet uzsvēra, ka tieši patērētājiem prieks, ka veikalos būs vairāk pašmāju produkcijas, nevis Itālijā ražoti makaroni.
Savukārt “Swedbank” valdes loceklis Daniils Ruļovs atgādināja, ka šis ir no retajiem projektiem, kas krīzes laikā izmantojis valdības piešķirto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi šim investīciju projektam.
Uzziņa “Dobeles dzirnavnieks” pamatakmeni makaronu ražotnei ielika pagājušā gada janvārī. “Dobeles dzirnavnieka” lielākais īpašnieks ir Igaunijas “Tartu Veski” piederošā kompānija “Invest DD”. Starptautiska pārtikas koncerna partneris, kurā ietilpst Vācijas lielākās dzirnavas “Saalemühle Alsleben GmbH” un Igaunijas lielākās dzirnavas “Tartu Veski”. 170 darbinieki, ar makaronu ražotnes atvēršanu pieņemti 10 jauni darbinieki, šogad vēlāk vēl vajadzēs 10. Ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni trīs miljoni latu, no kuriem ES struktūrfondu daļa ir vairāk nekā 700 tūkstoši latu. “Dobeles dzirnavnieks” pērn strādāja ar 56,7 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 60% vairāk nekā gadu iepriekš.
|
