Ārstēšana – komandas darbs 0
“Kad noteikta diagnoze, nav jākrīt panikā, bet jāsaprot – radikulīts ir ārstējams. Tiesa, nereti tas ir ilgstošs process, līdz cilvēks pilnībā atgūst darbaspējas,” skaidro Ilga Ķikule. “Akūtas saslimšanas gadījumā pacientam būs nepieciešama diezgan intensīva medikamentoza pretsāpju terapija.”
Turklāt radikulīta ārstēšana ir komandas darbs, kur galvenā persona ir pats slimnieks. Tieši pacienta disciplinētība, ārsta ieteiktā režīma ievērošana sniedz iespēju izveseļoties ātrāk. Tiek sastādīta radikulīta ārstēšanas programma, kas procesa gaitā var tikt papildināta. Komandas darbā roku rokā var darboties ģimenes ārsts, neirologs, bieži vien arī fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsts, ortopēds, vertebrologs, fizioterapeits, psihoterapeits. Reizēm jāpieaicina mugurkaula ķirurgs vai neiroķirurgs. Ja ir diska trūce un simptomātiskā ārstēšana nepalīdz, bet neiroloģiskie simptomi padziļinās, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās – diskektomija. Akūta, hroniska radikulīta ārstēšanā nozīmīga loma ir fizioterapijai ar kustību terapiju, ārstniecisko vingrošanu, masāžām, kā arī fizikālajām procedūrām. “Jāuzsver, ka diska trūces gadījumā ne vienmēr nepieciešama operācija,” piebilst ārste. “Reizēm pietiek mainīt dzīvesveidu – samazināt svaru, apmeklēt fizioterapijas nodarbības, iemācīties arī mājas apstākļos pareizi izpildīt vingrojumus un, galvenais, vingrot regulāri. Nav pareizi vingrot pašam uz savu galvu, jo problēmu var vēl vairāk padziļināt. Jākonsultējas ar speciālistu! Fizioterapeits katram piemeklēs piemērotākos vingrojumus. Fizioterapija palīdzēs atslābināt saspringtos muskuļus, mazinās sāpes, līdz ar to uzlabosies cilvēka dzīves kvalitāte.”
Pacienta ārstēšanā var iesaistīties arī algologs jeb sāpju terapeits (nereti šie speciālisti ir neirologi vai anesteziologi, kas papildus specializējušies algoloģijā, kas pēta sāpes, to cēloņus un ietekmi uz cilvēku).
Ja ir kakla radikulopātija un ir traucēta roku un pirkstu kustība, funkcijas atjaunot var palīdzēt ergoterapeits, kas iemācīs pareizi iekārtot un pielāgot sadzīves un darba vidi.
“Saviem pacientiem es skaidroju, ka ārstējoties pozitīvu rezultātu ne vienmēr iespējams sasniegt ļoti drīz – reizēm diezgan ilgi nākas lietot medikamentus un apmeklēt fizikālās procedūras. Runājot par fizikālajām ārstēšanas metodēm, jāvērtē, vai process ir akūts. Sākumā var būt nepieciešamas sāpes mazinošas procedūras, piemēram, stimulācija ar strāvu. Nākamais posms ir ultraskaņas procedūras, ko var veikt vienlaikus ar medikamentu ievadīšanu. Lai palīdzētu atgūt veselību, izmanto abas šīs metodes. Ja sāpes un citi radikulīta simptomi ilgi nepāriet, jādomā par citiem variantiem. Tās var būt dažādas paravertebrālās blokādes ar kortikosteroīdu preparātiem, atsāpinošiem medikamentiem, kā arī pulsējošas radiofrekvences izmantošana – tās ir invazīvas metodes. Radikulīta gadījumā noder arī netradicionālās medicīnas paņēmieni: osteopātija, akupunktūra, joga, osteorefleksoterapija, muskuļu stiprināšanas treniņi jeb biofeedback.”
Ja vēlas gūt maksimālu efektu, pacientam jātiek vaļā no liekā svara, jāizvairās no ilgstošas fiziskas piepūles vai piespiedu pozas. No ergonomiskā viedokļa jāizvērtē darba vide – vai cilvēks pārlieku ilgi nesēž vai nestāv kājās. Veselību nelabvēlīgi var iespaidot citi kaitīgi faktori, piemēram, ilgstoša atrašanās aukstumā vai caurvējā.
