Kā nosaka diagnozi 0
Ja pacients sūdzas par sāpēm mugurā vai tirpšanu un jušanas traucējumiem kādā ķermeņa daļā, ārstam ir svarīgi noskaidrot klīniskās izpausmes jeb anamnēzi – jāuzklausa, ko pacients stāsta. Proti, kādas ir sāpes, cik ilgi tās moka, kas tās pastiprina, vai ir kādi citi simptomi mugurkaulā (piemēram, notirpums, lokālas sāpes un kustību ierobežojumi). Svarīgi zināt, kādas kustības izraisa stiprākas sāpes un uz kuru zonu tās izstaro. Ārsts vēlēsies uzzināt, vai saknītes bojājuma dēļ ir attīstījušies funkcionāli traucējumi – vai muguras vainu dēļ kaut kas cits organismā nedarbojas, kā nākas. Nepieciešama papildu anamnēze par citām pacienta saslimšanām.
Pamatojoties uz iegūto informāciju, ārsts var norīkot izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir radikulīts. Akūtas radikulopātijas gadījumā var būt nepieciešami rentgenizmeklējumi, bet daudz vairāk iespējams uzzināt datortomogrāfijā un magnētiskajā rezonansē: tādējādi var izvērtēt gan mugurkaula nervu saknīšu, gan disku, gan apkārtējo audu struktūras.
Radikulopātiju iespējams diagnosticēt arī neirofizioloģiskos izmeklējumos – neirogrāfijā, kas palīdz novērtēt bojājuma pakāpi un dziļumu, vienlaikus konstatējot, vai tas ir saknīšu vai pašu nervu bojājums.