Radikāļus nelaidīs prom… Vai kļūs drošāk? 5
Potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem turpmāk varēs liegt atstāt Latviju, to paredz Nacionālās drošības likuma grozījumi, kurus rosinājusi Iekšlietu ministrija. Lai arī iecere paredz uzlabot valsts drošību, tomēr rodas jautājums – vai tie patiesībā nenodara kaitējumu? Ja ar radikālām ideoloģijām aizrāvies cilvēks netiks prom, viņš var censties savus mērķus realizēt tepat Latvijā.
Grozījumi paredz, ka iekšlietu ministrs varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, ja drošības iestādes būs sniegušas informāciju, ka minētā persona plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās vai citās darbībās, kā rezultātā būs pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijā apdraudēs nacionālo drošību. Priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un tas varētu stāties spēkā šā gada 1. septembrī. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsver, ka šis būs labs preventīvs solis. “Viņi jau šeit apmācības neiziet, tas notiek, kad viņi dodas uz konfliktu zonām. Viņi diez vai mācētu uztaisīt bumbu, izmantojot tikai internetā pieejamos materiālus, taču kaujinieku nometnēs viņi to var apgūt. Pilnībā atbalstu grozījumus, jo Eiropas valstu pieredze liecina, ka ne jau visi aiziet bojā cīņās, bet ļoti liela daļa atgriežas, un tad pastāv drošības riski sabiedrībai, jo viņi ir izgājuši apmācību un guvuši pieredzi,” saka A. Latkovskis.
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš Latvijas Radio sacījis, ka pagaidām Latvijā neesot cilvēku, kuriem varētu liegt izbraukšanu no valsts attiecīgā likuma tvērumā. Runa pagaidām ir par teorētiskām situācijām.
Bet vai ar to problēma ir atrisināta? Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns, kurš specializējies terorisma pētniecībā, norāda, ka likuma grozījumi diez vai ir risinājums. “Palūkosimies uz Benesu Aijo, kurš aizbrauca uz Donbasu bez lielas piepūles. Mēs esam Šengenas zonas valsts, un izbraukšanu no valsts var viegli īstenot – vieglāk gan pa zemes ceļiem, bet arī no citu valstu lidostām,” bilst M. Andžāns. Viņš uzsver, ka valstij jāapzinās arī citas darbības, piemēram, vai šādiem cilvēkiem bez pastiprinātas tiesībsargājošo iestāžu uzraudzības tiks piedāvāti, piemēram, psihologa pakalpojumi. “Ar radikālo islāmu ir viens stāsts, bet tie, kam simpatizē Donbasa “separātisma” idejas, diez vai ir izārstējami. Kad aizbraucu uz kādu no Rīgas mikrorajoniem un tajā pavadu laiku, rodas jautājumi – kādas idejas tur apkārt valda un vai vispār šie rajoni atrodas Latvijā,” saka pētnieks. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka vairākas valstis piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. M. Andžāns izsaka pieņēmumu, ka ministrija pašlaik ar likuma grozījumiem, iespējams, kopē citu valstu normatīvos aktus, tomēr tie nav pielāgoti Latvijas situācijai. Eksperts izsaka arī pieņēmumu, ka pieņemto likumu kā ieganstu var izmantot Kremļa propaganda: “Starptautiskajā informatīvajā telpā no prokremliskajām aprindām varētu parādīties vēstījums, ka Latvija, aizsedzoties ar cīņu pret radikālo islāmu, vēršas pret krievvalodīgajiem. Un citās Eiropas valstīs dzirdīgas ausis atradīsies.” Konkrēto grozījumu kontekstā M. Andžāns atsaucas uz juristiem, kuri bieži apgalvo, ka viņu kolēģiem nav jārada jauni likumi un normas, bet gan veiksmīgi jāpiemēro esošais tiesību regulējums. Protams, Latvijā ir zināmi gan aktīvākie Donbasa separātistu, gan “Islāma valsts” ideju atbalstītāji, tomēr nereti pierādījumi esot vāji sagatavoti, un prokuroram atliek lauzīt galvu, mēģinot izvirzīt apsūdzību. “Šādu situāciju ilustrē gadījums ar tā saucamo valodu referendumu – tas nebūtu vispār pieļauts, ja tiesībsargājošās iestādes būtu strādājušas labāk,” rezumē eksperts.
