Radikāls pavērsiens Otrajā pasaules karā: japāņu bumbas un torpēdas nogremdē 21 karakuģi, izdzēš ap 2500 jūrnieku dzīvību 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem Japānas aviācija bez kara pieteikuma īsi pirms astoņiem rītā divos viļņos uzlidoja ASV Klusā okeāna karaflotes bāzei Pērlhārborā, Havaju salās.
ASV uzbrukuma brīdī vēl skaitījās neitrāla valsts, taču Tokijā pamatoti bažījās, ka amerikāņi varētu traucēt japāņiem pārņemt karā jau iesaistītās Anglijas un Nīderlandes kolonijas Āzijā un kļūt par dominējošu lielvaru Klusā okeāna reģionā.
Japāņu bumbas un torpēdas nogremdēja 21 karakuģi, izdzēsa ap 2500 jūrnieku, karavīru un civiliedzīvotāju dzīvību. Turklāt amerikāņi zaudēja aptuveni 188 lidmašīnas, kuras pārsvarā tika iznīcinātas vēl uz zemes, lidlaukos. Līdzīgs skaits guva bojājumus.
Japāna uzbrukumā raidīja 353 lidmašīnas, no tām notrieca tikai 29, bet 74 guva bojājumus. Japāņi zaudēja arī piecas mazas zemūdenes. Gāja bojā 64 japāņu karotāji. ASV flotes sagrāve šķita iespaidīga, taču ilgtermiņā zaudētāja bija Japāna.
Postošais trieciens izsauca radikālu pavērsienu Otrā pasaules kara gaitā. 8. decembrī ASV iesaistījās karā pret Japānu un tās sabiedroto Vāciju. Japānas propaganda, kuru izmantoja arī vācu okupācijas laikā Latvijas teritorijā izdotie laikraksti, apgalvoja, ka ASV Klusā okeāna flote ir “vārda tiešā nozīmē iznīcināta” un ka Pērlhārboras uzvarai esot vēl lielāka nozīme nekā 1905. gada Cusimas kaujai, kad japāņi iznīcināja cariskās Krievijas floti, taču tie bija pārspīlējumi.
Visus Klusā okeāna flotes kuģus neiznīcināja. Piemēram, uzlidojums neskāra nevienu no trim aviācijas bāzes kuģiem. Vēl svarīgāk, ka neskartas Havaju salās palika degvielas un munīcijas noliktavas, bāzes infrastruktūra. ASV šo Pērlhārboru turpināja aktīvi izmantot visu kara laiku.
