Vai nesūrojamies kā divi stagnāti – varbūt mūsdienās pie izglītības un gara gaismas var tikt citādā veidā un pilnīgi iztikt bez lasītkāres? 5
Universitātē pasniedzu 25 gadus. Galīgi neesmu diskomfortā, ja neatrodu kopēju valodu ar jauniešiem par literātiem un darbiem, kas man šķiet būtiski un lasīšanai ieteicami. Katram laikam savi favorīti, varoņi, un reti kurais rakstnieks ir vērtība, kas pāriet no paaudzes paaudzē. Galvenais, lai studentos ieaudzinātu kritisko spriestspēju. Kritisko domāšanu, sākot ar literārām kvalitātēm un beidzot ar to, ko katru dienu mēģina iebarot mediji politiskā plāksnē. Šādā nozīmē tikai daudz lasījis cilvēks iemanto attiecīgu kritiskās analīzes spēju.
Sociālajos tīklos ir tādi kritiskās domāšanas paraugi, ka turies!
Es biju domājis spriestspējas nostiprināšanu caur kvalitatīvu žurnālistiku un dziļu, gudru grāmatu. Izkurtējušu, seklu avotu izmantošana par zināšanu bāzi nes augļus, kādus ievācam, piemēram, vēlēšanās. Jau ir pieredze, ka politikā virsroku gūst tie, kas balstās nevis argumentos, bet skaļā, falšā frāžainībā vai pat viltus faktos. Tas ir aktuāli visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Gribu mierināt, ka Gūtenberga galaktikas gaisma vēl ilgi būs nedziestoša, lai arī jaunieši pārceltos citos kosmosos. Vienmēr būs, lai arī mazākums, kam būtiska tradicionālā iespiestā vārda kultūra, un tiks atrasti paņēmieni, lai tai piesaistītu interneta barības patērētājus.
