Radiatoru pieslēguma veidi – kurš efektīvāks? 0
Iegādāts jaudīgs apkures katls, bet mājās tik un tā nav silti. Iespējams, apkures radiatoru pieslēguma shēma nav optimāla un siltumnesējs plūst tikai cauri nelielai radiatora daļai, līdz ar to siltuma daudzums, kas tiek atdots telpai, nav pietiekams.
Lai arī radiatoru dizains un sildošo sekciju skaits mēdz būt ļoti dažāds, to uzbūve ir ļoti līdzīga. Lai kāds būtu sekciju skaits, tās apvienotas ar kopējiem kolektoriem, kas izvietoti radiatora augšpusē un apakšpusē. Katram no kolektoriem ir viena ieeja un viena izeja. Parasti tiek izmantota tikai viena ieeja, kuru pieslēdz turpgaitas caurulei, pa kuru no apkures ierīces plūst karstais siltumnesējs, un viena izeja, kuru pieslēdz atpakaļgaitas caurulei, pa kuru no radiatora atdzisušais siltumnesējs atgriežas apkures ierīcē.
Tas, pie kuras ieejas un kuras izejas pievienotas turpgaitas un atpakaļgaitas caurules, arī nosaka radiatora darbības. Lai pieslēgumu izveidotu pareizi, jāzina, kādā virzienā caurulēs plūst siltumnesējs.
Vienas un divu cauruļu sistēmas
Vienkāršākā shēma – ēkā izvietota viena caurule, kas sākas pie apkures katla izejas un ievadīta katla ieejā. Šai caurulei tiek pievienoti radiatori (1. zīmējums). Daudzstāvu ēkās bieži vien izmantota 2. zīmējumā attēlotā shēma. Protams, katrā atzarā pēdējais pieslēgtais radiators saņem mazāk siltuma nekā pirmais. Tas ir arī šāda pieslēguma lielākais trūkums.
Ja ierīko divu cauruļu sistēmu, visi radiatori saņem vienāda karstuma siltumnesēju (3. zīmējums). Šādu sistēmu var ierīkot gan vienstāva, gan vairāku stāvu apbūvē. Protams, jārēķinās, ka ierīkojot būs nepieciešams vairāk cauruļu.
Divu cauruļu sistēma veidojas arī tad, ja ierīkoti kolektori, kas sistēmu sadala vairākos paralēlos atzaros. Siltumnesējs tiek izmantots pēc iespējas lietderīgāk, un visi atzari saņem pietiekami karstu siltumnesēju.
Pastāv iespēja, ka vienā ēkā var būt izmantoti abu sistēmu pieslēguma veidi.
Kurus ievadus izvēlēties?
Par efektīvāko radiatora pieslēguma veidu uzskata 4. zīmējumā attēloto, kad turpgaita pievienota radiatora augšpusē, bet atpakaļgaita – pa diagonāli apakšā. Siltumnesējam neveidojas nekādi šķēršļi, un tas pilnībā aizpilda radiatoru, kas sasilst vienmērīgi.
Ļoti izplatīts pieslēguma veids attēlots 5. zīmējumā. Tieši šis veids savulaik tika izmantots daudzdzīvokļu ēkās. Sistēma ir efektīva, izņemot gadījumus, kad radiators ir ļoti garš. Tad var veidoties situācija, ka siltumnesējs neapmainās visā tā garumā un daļa radiatora nesilst. Pat pietiekami īsam radiatoram šādā pieslēgumā atdodamā siltuma daudzums būs par 3–5 procentiem zemāks.
Šādā situācijā, pieslēdzot turpgaitu apakšējai ieejai (6. zīmējums), sistēma darbosies vēl neefektīvāk, un nepietiekami sasilstošā radiatora daļa būs vēl lielāka. Zaudējums būs jau lielāks par 20 procentiem.
Pieslēdzot turpgaitas un atpakaļgaitas caurules apakšējiem ievadiem (7. zīmējums), daļa radiatora sils nepietiekami (10–15%). Protams, karstais siltumnesējs ceļas uz augšu, taču plūsmas īpatnību dēļ augšējā radiatora daļa būs vēsāka.
Vēl sliktāk, ja izmantoti abi augšējie ievadi (8. zīmējums). Siltums plūdīs tikai pa augšējo kolektoru, un lielākā daļa radiatora paliks auksta.
Iespēja situāciju labot
Lai arī kāda būtu radiatora uzbūve un cauruļu izvietojums mājoklī, siltumnesēja plūsmu jācenšas orientēt tā, lai būtu virzīta no radiatora augšas pa diagonāli uz apakšu (9. zīmējums). Lai to paveiktu, radiatorā var nākties ierīkot korķi starp sekcijām vai turpgaitas plūsmas pagarinātāju, kas plūsmu novirza uz atpakaļgaitai pretējo radiatora pusi.
PADOMS
• Parasti radiatoru ierīko zem loga. Tā platums ir trīs ceturtdaļas no loga platuma. Radiatora un loga centram jāsakrīt. Starp radiatora augšējo malu un palodzi jāpaliek vismaz 10 cm atstarpei. Savukārt radiatora attālums no grīdas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Minimālais attālums – 10 cm, minimālais attālums starp radiatoru un sienu – 2 cm. Neievērojot šos attālumus, telpā neveidosies pietiekama gaisa masu kustība, veidosies zonas, kurās gaiss nesasils. Parasti radiatora ražotājs norāda vēlamos tā izvietošanas principus.
