Kā bērni uztvēra, ka mamma tagad prezidente? 1
Dēls skatījās ziņas un redzēja, ka mani ievēl, bet vārdu “prezidente” vēl nelietojam. Bērni jau tāpat zina, ka mamma ir boss un diktē noteikumus – mums mājās ir disciplīna, varbūt dažreiz pat par stingru. Vakaros jūtos kā tāds zāģis, kas velk vienu un to pašu – pulkstenis ir deviņi, zobus tīrīt un gultā. Viņiem ir dažādi režīmi – Marks pirmo gadu iet skolā, pēc tam ir hokeja treniņi un divreiz nedēļā vēl nāk skolotāja, kad viņš pusotru stundu mācās latviešu valodu. Gribu, lai dēlam nav tādu problēmu kā man kādreiz – līdz 9. klasei latviski pratu ļoti vāji, taču iestājeksāmeni augstskolā bija jākārto latviešu valodā. Mācījos pie privātskolotājas, katru vakaru sēdēju un zubrīju tekstus, tā pamazām to apguvu un varēju iestāties Universitātē. Meitai ar valodu nav grūtību – viņa apmeklē latviešu bērnudārzu, pilnībā saprot un arī runā latviski.
Marks iet hokejista tēva pēdās. Vai ir pazīmes, ka Amēlija būs tāllēcēja?
Marks ar tēvu brīvdienās pazūd garāžā – slido ar skrituļslidām, vingro. Nesen pie mums ciemojās mans tētis – Markam viņš atmeta ar roku, bet par Amēliju teica – kaut kad varot būt laba vieglatlēte. Es to vizualizēju tā, ka mana meita startē jaunajā manēžā.
Kā šajos apstākļos, kad esat uz pastāvīgu dzīvi apmetušies Latvijā, iejūtas jūsu vīrs – viņa sportista gaitas tomēr lielākoties pagājušas Krievijā?
Viņš jau šogad spēlēja Rīgas “Dinamo” komandā, ceru, ka tā būs arī nākamgad. Ja ne, veidos šeit kaut ko savu, varbūt sporta centru, kur attīsta vispārējo fizisko sagatavotību.
Vai politika iespaido ģimenes dzīvi? Zinu pārus, kuri atšķirīgu uzskatu dēļ ar krievu vai baltkrievu radiem vairs nesatiekas.
Nerunājam par politiku un reliģiju, tikai par mīlestību. Šodien politiskā situācija veidojas tāda, rīt – citāda, bet mums jādzīvo kopā un mērķis ir aizvadīt plecu pie pleca arī vecumdienas. Protams, es vērtēju, kas notiek apkārt, taču nevienu brīdi nevēlētos, lai tas ienāktu manā mājā. Citreiz jāpaklusē, kas ir normāli jebkurās attiecībās. Ne tikai man, bet arī vīram, komunicējot ar manu vecmāmiņu, piemēram.
Esat augusi ģimenē, kur mamma – latviete, tēvs – baltkrievs, uzvārds norāda arī uz poļu senčiem. Kā jūtaties – kāda ir jūsu, kā tagad mēdz teikt, identitāte?
Jūtos kā latviete. Lai gan nevaru tikpat brīvi izteikties latviski, cik krieviski, es mācos un lasu, jo ļoti gribas izkopt savu latviešu valodu! Patriotisms man nav tukšs vārds. Labāk startēju sacensībās, kur man bija jāpārstāv sava valsts. Kad dzīvojām Amerikā vai Krievijā, valstīs ar lielākām attīstības iespējām, un bijām nodrošināti, man vienmēr gribējās atgriezties un es paklausīju savai sirdsbalsij. Tas ir apliecinājums, ka jūtos piederīga Latvijai un esmu latviete.
Latviskums man vienmēr asociējies ar vecmāmiņu Viliju, kura joprojām dzīvo Krāslavā, viņai ir 86 gadi. Man vienmēr gribējies viņai līdzināties. Vecmāmiņa ir ļoti strādīga, izpildīga, draudzīga, vienmēr gatava visiem palīdzēt. Kad mācījos vidusskolā, kādu laiku pie viņas dzīvoju. Viņa bija arī stingra, uzticīga saviem morāles principiem un šā vārda labākajā nozīmē – nacionāliste. Atceros, ja pagalmā puķu dobēs bumbu iemeta latviešu puikas, atmeta tikai ar roku – ai, gadās, bet citiem par šādu pārkāpumu bija gatava policiju saukt. Taču vīrs manai vecmāmiņai bija krievs – tas nozīmē, ka mīlestība stāv pāri visam!
Jums droši vien noder arī diplomātijas studijas?
Tās noder visur, arī ģimenes dzīvē.
Kam jānotiek, lai pēc četriem gadiem justu gandarījumu par padarīto prezidentes amatā?
Varbūt pajautājiet man to pēc astoņiem gadiem?
Ineta Radēviča, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente
Dzimusi 1981. gada 13. jūlijā.
Māte Inna Radēviča – bijusī barjerskrējēja un tāllēcēja, vēlāk – vieglatlētikas trenere, tēvs Valērijs Radēvičs – bijušais sprinteris ar nepārspētu Latvijas rekordu 4×200 m stafetē.
No 10 gadu vecuma trenējusies vieglatlētikā, 17 gados pievērsusies tieši tāllēkšanai.
Eiropas čempione un pasaules vicečempione tāllēkšanā.
Trīs gadus pēc kārtas atzīta par gada labāko Latvijas sportisti.
Sportistes karjeru beidza 2012. gadā pēc Londonas olimpiskajām spēlēm, kurās līdz godalgotai vietai rezultātam pietrūka viens centimetrs.
Studējusi Latvijas Universitātē, bakalaura grādu ekonomikā ieguvusi Nebraskas universitātē, beigusi Diplomātijas akadēmiju Maskavā.
Dzīvesbiedrs – Pjotrs Ščastļivijs, profesionāls krievu hokejists, spēlējis ASV un Krievijas komandās, pagājušajā sezonā – Rīgas “Dinamo” sastāvā.
Ģimenē divi bērni – dēls Marks un meita Amēlija.
