“Rādām citiem mūsu spēku”. Latvijā godina 1991. gada barikāžu dalībniekus 0
Otrdienas rītā Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – līdz ar barikāžu dalībniekiem, jaunsargiem un skolēniem pie atmiņu ugunskura pulcējās arī valsts augstākās amatpersonas. Tas ir cieņas apliecinājums tiem, kuri 1991. gada janvārī piedalījās barikādēs, lai aizsargātu ne tikai Rīgu, bet visu Latviju.
“Barikādēs cilvēki aizsargāja Latvijas valsts brīvību, es to novērtēju. Esot jaunsardzē, parādu citiem savu spēku, ja būtu nepieciešamība, arī es ietu aizstāvēt Latvijas brīvību. Esmu patriote, tāpēc nākotnē plānoju studēt un mācīties jūrniecību, lai varētu būt armijā,” teic piemiņas pasākuma dalībniece Egita Vētra- Blauberga. Viņa jaunsardzē darbojas jau četrus gadus, un klātesamība šādos atceres pasākumos esot pašsaprotama.
Kad Doma laukumā ierodas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjerministre Laimdota Straujuma, klātesošos rodas lielāka pacilātības sajūta. Visvairāk mirdz skolēnu acis, savukārt barikāžu dalībnieki augstu novērtē, ka amatpersonas velta savu laiku, lai pabūtu kopā atmiņu brīdī. Barikāžu dalībnieki līdzi paņēmuši fotogrāfijas gan no barikāžu laika, gan citiem patriotiskiem pasākumiem un rāda tās atnākušajiem jauniešiem, stāstot par Latvijas neatkarības atgūšanas vēsturi.
“Kad domāju par barikāžu laiku, mēģinu atcerēties labo – cilvēku sirsnību, atbalstu, mobilizāciju kopējam mērķim. Tā bija vērtīga pieredze, bet ceru, ka nekas tāds nekad vairs neatkārtosies,” teic barikāžu dalībnieks Jānis Upītis. “Žēl, ka šodien mūsu valstī ir grūti vienoties, šķiet, ka valstiskās intereses nav primārās. Katrs domā vairāk par sevi, nevis par kopējo labumu. Par to man ļoti žēl.” J. Upītis stāsta, ka piedalīšanās barikādēs nav bijis lēmums, kas jāapdomā ilgi: “Nedomāju, bet gāju. Toreiz vēl biju jaunāks, varēju daudz vairāk. Tagad man ir septiņdesmit ar pusi gadu. Kad skatos uz mūsdienu jauniešiem, redzu, ka viņiem nav tādu vērtību, kādas toreiz bija mums. Arī fiziski lielākā daļa ir vāji. Gan toreiz, gan tagad, manuprāt, nenovērtēti ir cilvēki no laukiem. Vajadzētu saprast, ka rīdzinieki vieni paši ir pārāk mazs spēks un Latvija nav tikai Rīga.”
Jēkabpilietis Jānis Lācis, viens no barikāžu organizētājiem, pirms 24 gadiem bija Latvijas Tautas frontes domnieks, uz barikādēm koordinēja cilvēkus no Jēkabpils: “Toreiz Jēkabpilī bija tik daudz cilvēku, kuri vēlējās braukt uz barikādēm, ka trūka transporta. Brauca no skolām, kolhoziem, uzņēmumiem. Tie, kuri netika, sūtīja pārtiku, apģērbu. Tas bija katra individuālais nopelns, lai sasniegtu vienu mērķi.” J. Lācis uzskata – lai arī šobrīd cilvēki par valstī notiekošo runā dažādi, vajadzības gadījumā tauta tomēr mobilizētos: “Īsti patrioti par valsti tāpat celtos. Dzīve ir skola, tāpēc no savas pagātnes un iepriekšējām paaudzēm varam mācīties. Mēs nekad nevaram snaust, nevaram būt mierā. Jābūt rezervēm, potencēm, gudriem un stipriem.”
