Rada dabai draudzīgus un “gudrus” iepakojumus 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šā gada “Inovāciju akadēmijas” izlaidumā tika prezentēta virkne ideju ar komercializācijas potenciālu, piemēram, iepakojums no jūras aļģēm, platforma, kurā personāla speciālisti var iegūt informāciju par darbaspēka garīgo, emocionālo, sociālo veselību, labsajūtu, laimi un motivāciju, tehnoloģija, kas spēj norādīt uz pH izmaiņām pārtikas produktā, un aplikācija, kas nodrošina vieglu kriptovalūtu lietojamību ikdienas maksājumu veikšanai.
Plēve no jūras aļģēm
Komandas “Seaweed Packaging” radītā biznesa ideja paredz ražot plēves veida iepakojumu no jūras aļģēm, kas varētu tikt izmantots gan pārtikas produktiem, gan kosmētikai. Tās autori – Rīgas Tehniskās universitātes bakalaura studiju programmas “Biotehnoloģija un bioinženierija” 2. kursa studenti Kitiju Paulu Melnbārdi plastmasas iepakojuma ietekme uz vidi ir satraukusi jau kopš skolas gadiem.
Radusies doma par lielisku alternatīvu – biodegradējama, kompostējama un elastīga iepakojuma materiāla izstrādi no Baltijas jūrā atrodamajām jūraszālēm. Uzņēmējdarbības kursā universitātē viņa sapratusi, ka šādu iepakojumu radīt un ieviest ražošanā nebūt nav neiespējami.
“Jūraszāles jeb makroaļģes ir viens no ilgtspējīgākajiem izejmateriāliem – tās asimilē CO2, lai ražotu skābekli, tās aug desmit reižu ātrāk par sauszemes augiem, un to augšanai nav nepieciešams ne dzeramais ūdens, ne mēslojums,” ir izpētījusi topošā uzņēmēja. Jau sperti pirmie soļi, lai apzinātu iespējas samazināt fosilās bāzes plastmasas iepakojuma lietošanas apjomus kosmētikas industrijā.
Interesi par dabai draudzīgo iepakojumi izrādījuši abi lielākie Latvijas kosmētikas ražotāji – “Madara Cosmetics” un “Stenders”. Tiek plānots izstrādāt elastīgu, optiski caurspīdīgu plēves veida iepakojumu, lai sākotnēji iekarotu ziepju un vannas bumbu tirgus segmentu. “Bumbas izšķīdīs vannā kopā ar iepakojumu, bet no ziepēm tas noies pirmajās mazgāšanas reizēs,” teic K. P. Melnbārde. “Seaweed Packaging” komanda plāno sākt darbu pie prototipa izstrādes. Jau pasūtītas izejvielas no Igaunijas, jo Latvijā jūras zāles netiek audzētas un ievāktas pietiekami lielos apjomos. Idejas autore lēš, ka prototipa izstrādei būs nepieciešami 15 tūkstoši eiro. Finansējumu viņa cer piesaistīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras prototipēšanas programmā “Prototech”.
Iepakojums testē produkta kvalitāti
“Smart Packaging” mērķis ir samazināt pārtikas atkritumus, uzrādot produktu kvalitāti, proti, ar krāsu izmaiņām papildinot pārtikas iepakojumu etiķetes. “Eiropas Savienībā (ES) katru gadu tiek radīti aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas atkritumu un ar to saistītās izmaksas sasniedz 143 miljardu eiro apmēru.
2017. gadā ES veica pētījumu, kurā tika atklāts, ka būtisks izaicinājums pārtikas rūpniecībā ir tas, ka vairāk nekā 53% cilvēku ir grūtības saprast iepakojumu etiķetes un viņi nezina tādu terminu nozīmi kā “ieteicams līdz” un “izmantot līdz”,” stāsta idejas autore Rūta Ozola-Davidāne, norādot, ka bieži vien pircēji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka nav pārliecināti par tā svaigumu. “Tiek lēsts, ka 10% pārtikas atkritumu ir saistīti ar pārtikas iepakojuma etiķetēm.
Tas nozīmē, ka kopumā ES mājsaimniecības katru gadu izmet 8,8 miljonus tonnu pārtikas, jo pircējiem ir grūtības saprast pārtikas iepakojuma etiķetes,” secina R. Ozola Davidāne. “Smart Packaging” tehnoloģijas pamatā ir svaiguma indikatoru spēja norādīt uz pH izmaiņām pārtikas produktā un iepakojuma vidē, kas rodas baktēriju piesārņojuma dēļ, pārtikai bojājoties. Indikatori maina krāsu reāllaikā no sarkanas uz zilu, kad pārtika sabojājas, tādējādi ļoti vienkāršā veidā patērētājiem norādot uz pārtikas kvalitāti.
“Smart Packaging” svaiguma indikatori ir piemēroti svaigiem un apstrādātiem gaļas un zivs produktiem ar potenciālu izmantot tos olu un piena produktiem. To galvenā priekšrocība ir tā, ka tie ir izgatavoti no netoksiskām un dabiskām izejvielām, izmantojami vairākām pārtikas grupām un ir ievietojami pārtikas iepakojumā dažādos risinājumos.
R. Ozola-Davidāne pie “Smart Packaging” projekta strādā jau kopš 2019. gada. Viņa ir Latvijas Universitātes doktorante, kuras zinātniskais darbs ir veltīts Latvijas dabas resursiem – māliem. Tāpēc viedajos sensoros ir iestrādātas arī māla sastāvdaļas. Topošā uzņēmēja ir iesaistījusies LIAA tehnoloģiju pārneses programmā, līdz šim no dažādiem atbalsta instrumentiem projektam piesaistījusi aptuveni 300 tūkstošus eiro. Šobrīd notiek darbs pie produkta patentēšanas.
Sešu mēnešu programma
“Inovāciju akadēmijas” apmācības programma ilgst sešus mēnešus. To organizē LIAA Tehnoloģiju biznesa centrs (TBC) un Rīgas biznesa skola. TBC ir tapis kā LIAA iniciatīva, piesaistot Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu divu miljonu eiro apmērā. Projekts tiek īstenots ciešā sadarbībā ar partneriem – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.
TBC ir iekļauts LIAA Biznesa inkubatoru struktūrā, un tā mērķis ir veicināt biznesa ideju attīstību, kuras vērstas uz tehnoloģiski ietilpīgu produktu attīstību. “Inovāciju akadēmijas” uzdevums ir apvienot topošos un esošos speciālistus komandās un motivēt strādāt pie ideju attīstības, lai tās varētu komercializēt. Komandās strādā speciālisti ar dažādām kompetencēm, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai ideju attīstībai,” uzsver TBC vadītājs Andrejs Berdņikovs. Nākamā uzņemšana “Inovāciju akadēmijā” būs šā gada septembrī.
