Svaigiem dārzeņiem – jā, konserviem – nē. Dārzeņkopības prognoze 2018 0
Autore: Mārīte Gailīte
Lielāko daļu lauksaimniecības uzņēmumu Nīderlandē kreditē Rabobanka, tās speciālisti seko atsevišķu nozaru attīstības tendencēm, analizē tās un prognozē turpmāko attīstības gaitu. Tā kā Eiropā Nīderlande ir lielākais augļu un dārzeņu eksportētājs un reeksportētājs, arī mums ir vērts ņemt vērā šīs prognozes.
2018. gada prognoze aplūko galveno dārzeņu produktu tirdzniecības plūsmu un uzsver galvenās tendences, tostarp pieaugošo siltumnīcu nozares nozīmi un tā saukto vertikālo fermu attīstību, kā arī bioloģiski audzēto dārzeņu popularitāti.
Globālais dārzeņu tirgus vēl joprojām ir lokālais tirgus. Tikai 5% visas pasaules dārzeņu ražas piedalās starptautiskajā tirdzniecībā, bet tā iet plašumā. Viegla piekļuve jauniem tirgiem ir vitāli nepieciešama tādām uz dārzeņu eksportu orientētām valstīm kā Meksika, Spānija un Nīderlande. Pēdējo desmit gadu laikā Meksika turpināja nostiprināt savas pozīcijas Ziemeļamerikas tirgū, joprojām palielinās arī tirdzniecība starp ES dalībvalstīm.
Palielinās svaigo dārzeņu tirgus, samazinās pieprasījums pēc konserviem
Eksperti lēš, ka 70% dārzeņu ražas visā pasaulē tika realizēti svaigā veidā – kā veseli eksemplāri. Šis tirgus vēl joprojām aug, bet pārsvarā ārpus ASV un ES. Dārzeņu pārstrāde – ātrsaldēšana, konservēšana un kaltēšana – ir laba iespēja samazināt pārtikas atkritumus, bet globāli konservēto dārzeņu patēriņš pēdējo 10 gadu laikā samazinās. Vienlaikus pieprasījums pēc saldētiem dārzeņiem palielinās vidēji par 1% gadā. Visvairāk aug tā saukto ērto, iepriekš ēšanai vai pagatavošanai sagatavotu (mizoto, griezto) dārzeņu patēriņš, kā arī tādu, kas guvuši popularitāti, pateicoties sociālajiem medijiem, kā sevišķi veselīgi vai izskatīgi. Kā piemēru var nosaukt visu veidu salātus un batātes. Batātu imports uz ES (pārsvarā tās nāk no ASV) pēdējo četru gadu laikā ir trīskāršojies.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pie mums. Pēc CSP datiem, Latvijā laika posmā no 2004. līdz 2014. gadam skābēto un konservēto kāpostu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli samazinājās no 5,11 līdz 2,99 kg (–42%), skābēto un konservēto gurķu – no 5,57 līdz 4,96 kg (–11%), savukārt skābēto un konservēto tomātu patēriņš palielinājās no 0,60 līdz 1,16 kg (+93%), bet dārzeņu pusfabrikātu, ieskaitot salātu maisījumus, – no 1,10 līdz 2,34 kg (+112%). Kaut gan kartupeļi nav dārzeņi, Latvijā arī to pusfabrikātu patēriņš ir palielinājies no 0,71 līdz 1,06 kg (+49%).
Bioloģiskie dārzeņi vispopulārākie veselīgāko tautu vidū
Bioloģisko produktu tirgus aug visā pasaulē. Bioloģiski audzēto augļu un dārzeņu daļa visu augļu un dārzeņu tirgū jau pašlaik sasniedz 10% (pēc vērtības) tādās pārtikušās valstīs kā Šveice, Zviedrija, Austrija un Dānija. ASV to daļa sasniedz 9% un strauji palielinās. Interesanti, ka Nīderlandē, kur iedzīvotāju vidējie ienākumi ir salīdzināmi ar Zviedriju un Austriju, bioloģisko produktu tirgus daļa ir tikai 5%. Kāpēc tā, bankas analītiķi īsti nezina, bet kā iespējamo iemeslu min lielveikalu izvēli attiecībā uz konvencionālo produktu kategorijām, cenām, pieejamību un kvalitāti, kā arī uz kultūras īpatnībām.
Vitāli nepieciešami brīvās tirdzniecības līgumi
Lielākā daļa svaigo dārzeņu strauji bojājas, tāpēc ir ļoti svarīga viegla piekļuve tirgum. Latīņamerikā un Āfrikā dārzeņus parasti pārdod vietējā tirgū. Klimatiskie faktori un ūdens pieejamība, ražošanas izmaksas, valūtu kursi un tirdzniecības līgumi var veicināt dārzeņu preču plūsmu. Tirdzniecības līgumu izmaiņas, piemērām, NAFTA (Ziemeļamerikas valstu tirgus) vai Brexit negatīvi ietekmēs dārzeņu tirdzniecību. Pēdējo 10 gadu laikā Meksika turpina nostiprināt savas pozīcijas kā Ziemeļamerikas sakņudārzs. Eiropas Savienības tirgū lielākie eksportētāji ir Spānija un Nīderlande. Arī Maroka veidojas par perspektīvu dārzeņu piegādātāju Eiropas tirgum.
Jaunie importa tirgi
Būtiskas izmaiņas pasaules dārzeņu tirgū ir saistītas ar jaunām augošām importētājvalstīm. Līdz šim lielākie dārzeņu importētāji koncentrējās Ziemeļamerikā, Rietumeiropā un Japānā. Pakāpeniski pieaug dārzeņu imports tādās valstīs kā Indija, Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti. Interesanti, ka Ķīna, kas līdz šim bija pasaulē lielākais dārzeņu ražotājs, arvien vairāk sāk importēt dārzeņus. Arī Krievijā palielinājās dārzeņu imports, neraugoties uz tās ieviesto importa aizliegumu no ASV, ES un dažām citām valstīm. Pašlaik svarīgākie dārzeņu piegādātāji Krievijai ir Baltkrievija, Maroka, Ķīna, Armēnija un Azerbaidžāna.
Palielinās dārzeņu audzēšana kontrolētos apstākļos
Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc konstanti augstas kvalitātes dārzeņiem, kas ir pieejami visu gadu un ir ražoti drošā vidē ar enerģiju un resursus taupošām metodēm. Tādējādi palielinās dārzeņu ražošana siltumnīcās un tā sauktajās vertikālajās fermās – vairāku stāvu konstrukcijās, kas ir izvietotas iekštelpās ar mākslīgu apgaismojumu.
Kopējā siltumnīcu platība pasaulē sasniedz 500 tūkst. ha, no tiem ap 40 tūkst. ha ir stikla siltumnīcas. Pēdējā laikā visā pasaulē strauji uzrodas vertikālās fermas, lielākoties Ziemeļu puslodē lielpilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Šajās iekārtās audzē galvenokārt lapu dārzeņus. Investīcijas un elektroenerģijas patēriņš ir relatīvi augsts, tāpēc ekonomiskā dzīvotspēja šādiem projektiem mēdz būt (pagaidām) nedroša. Vienlaikus labi situētie un prasīgie patērētāji ir gatavi maksāt vairāk par augstas kvalitātes vietējiem dārzeņiem, ko audzē slēgtā vidē.
TOP 10 dārzeņi pēc audzēšanas apjoma pasaulē 2017.gadā
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
