Pasūtīju stādaudzētavā rabarberu dēstus, drīz tos saņemšu un varēšu stādīt. Kā pareizi mēslot lauku tagad un turpmāk?
 Maija K.

Lasītākie

DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 152

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Mājas

Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi

Lasīt citas ziņas

Rabarberi ir pieticīgi augi, kas labi padodas gandrīz jebkurā augsnē. Optimālā augsnes reakcija to audzēšanai ir pH 5,5 – 6,5.

Pirms rabarberu stādīšanas augsnē uz hektāru vajadzētu nodrošināt šādu barības elementu krājumu: 100 – 130 kg/ha (10 – 13 g/m2) slāpekļa, 50 – 70 kg/ha (5 – 7 g/m2) fosfora, 100 – 120 kg/ha (10 – 12 g/m2) kālija. Precīzas mēslojuma devas var aprēķināt pēc augsnes analīzes rezultātiem. Ja vien rabarberus pietiekami mēslo un neieaudzē nezālēs, tie gadu desmitiem spēj augt un labi ražot vienā vietā. Vispirms rabarberu lauka augsnē iesaka iestrādāt kūtsmēslus (līdz pat 100 t/ha, tas ir, 1 t uz 100 m2 jeb 10 kg uz 1 m2). Augstas kūtsmēslu vai komposta devas ilgstoši spēj nodrošināt labu augsnes struktūru, bet piesārņo to ar nezāļu sēklām. Pirmajos audzēšanos gados, kamēr augi vēl mazi, nezāļu apkarošana var būt ļoti liela problēma. Arī tad, ja kūtsmēslus nelieto, nāksies cīnīties ar nezālēm. Viens no labākajiem līdzekļiem ir mēslojums Perlka (kalcija cianamīds). Divas nedēļas pirms rabarberu stādīšanas to 10 cm dziļi iestrādā augsnes virskārtā; deva – 400 kg/ha (40 g/m2). Nonākot saskarē ar augsnes mitrumu, izdalās brīvais amonjaks, kas iznīcina dīgstošās nezāles, kaitēkļus un patogēnos mikroorganismus. Pēc divām nedēļām dēstus droši var stādīt dezinficētā, ar kalciju un slāpekli bagātinātā augsnē. Konkrētajā gadījumā šogad rabarberiem papildmēslošana vairs nebūs vajadzīga, to vajadzēs veikt tikai pavasarī.

Vidzemes ceļi uz iznīcības robežas. Naudas trūkuma dēļ grants ceļi var kļūt neizbraucami

“Ir smagi, lai neteiktu ko vairāk…” Ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Daugaviņš negaidīti noslēdz karjeru

Otrdien valsts aizsardzības dienesta iesaukumā obligātā kārtā atlasīs 800 Latvijas pilsoņus

Ja nelieto Perlku, bet pamatmēslojumā izmanto kādu piemērotu komplekso mēslošanas līdzekli, aptuveni divas nedēļas pēc iestādīšanas papildmēslojumā dod kalcija nitrātu (aptuveni 100 kg/ha jeb 10g/m2). Šogad ar to arī pietiks.

Nākamgad pavasarī, parādoties pumpuriem, nepieciešama papildmēslošana ar kādu komplekso mēslojumu (50 – 100 g/m2), kurā NPK attiecība būtu tuvu 1 : 07 – 08 : 1,5 – 2. Ražu vācot, pēc katras kātu griešanas papildmēslojumā dod 100 kg/ha (10 g/m2) kalcija nitrāta vai 150 kg/ha (15 g/m2) amonija nitrāta.