Rabarberi briesmās? VAAD konstatējis nejauku kaitēkli 0
Jūnija sākumā kāda bioloģiskā rabarberu audzētāja informējusi Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) par kāda neidentificēta kāpura bojātiem rabarberu kātiem, kuru dēļ tie sukādēm vairs nav izmantojami.
Kā liecina VAAD publiskotā informācija, pēc atvesto rabarberu paraugu izanalizēšanas VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas entomologi identificēja kaitēkli – tas bija kartupeļu lakstpūcītes kāpurs.
Kartupeļu lakstpūcītes (Hydraecia micacea) ir vietējā suga, kas sastopama Eiropā, līdz Sibīrijai austrumos un Maķedonijai dienvidos, kā arī tā ievazāta ASV austrumu daļā un Kanādā.
Priekšspārni pieaugušajam īpatnim tauriņam gaiši pelēcīgi līdz tumši brūnganai krāsai, spārnu vidus tumšāks, bet krāsa var ļoti variēt. Apakšspārni balti, spīdīgi. Atvērtu spārnu platums no 34 mm līdz 50 mm. Pūcīšu olas pusapaļas, gaiši iedzeltenas līdz baltas, vēlāk gaiši rozā, to diametrs 0.7-0.8mm. Kāpuri var būt gaiši dzelteni līdz spoži sarkani ar iesarkanām līnijām gar vēderu, 40-45mm gari ar sarkanu galvu.
Tauriņi lido no jūlija līdz vēlam rudenim, pārsvarā naktīs. No rītiem tauriņus var pamanīt sēžam uz skābenēm, ceļtekām, kosas, īrisiem u.c. nelieliem lakstaugiem, kas ir arī to barības augi.
Mātītes olas dēj uz dažādu nezāļu stublājiem. Maija vidū kāpuri šķiļas un barojas sākotnēji ar to augu, kurā tas šķiļas, bet vēlāk tie pārvietojas uz citiem augiem ar biezākiem un cietākiem stublājiem. Apmēram jūnija sākumā līdz pat augustam kāpuri veido augsnē pupārijus, no kuriem jūlija beigās izlido jaunie tauriņi.
Lakstpūcīšu uzmanību vairāk piesaista nezāļaini lauki. Tauriņu kāpuri barojas ar vairāk nekā 50 dažādu augu stublājiem, pārsvarā nezālēm, bet sastopami arī uz kukurūzas, kartupeļiem, rabarberiem, apiņiem, tomātiem, zemenēm, avenēm, ķiplokiem, sīpoliem un krāšņumaugiem.
VAAD arī norāda, ka kaitēklim ir daudz dabisko ienaidnieku (kāpurmušas, vairāki plēvspārņi, jātnieciņi). Tās galvenokārt ekonomiskus zaudējumus nodara kartupeļiem, rabarberiem, apiņiem, kukurūzai u.c. var izgrauzt caurumus graudzāļu lapās, pēc tam dzinumos. Literatūrā minēts, ka sacaurumo arī augu saknes, bumbuļus, dažkārt bojā arī jaunos dzinumus.
Tomēr līdz šim VAAD rīcībā nav liecību par šī tauriņa kāpura plašu izplatību un nodarītiem bojājumiem. Iespējams, ka pavasara nepastāvīgais laiks, sausums, karstums izjauca dažādu organismu sinhronitāti, līdz ar to šajā gadā kartupeļu lakstpūcītes kļuvušas pamanāmākas.
Profilaktiski, lai samazinātu risku sastapt pūcīti savā dārzā, ieteicams ierobežot nezāļu daudzumu.
