Kad lopkopim būtu jāsatraucas? 0
Aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar Q drudzi var būt pamatotas tad, ja ganāmpulkā novēro ne tikai palielinātu abortu vai nedzīvi dzimušu pēcnācēju skaitu, bet arī palielinātu priekšlaikus dzimušu vai vāju pēcnācēju skaitu. Attiecībā uz abortu skaitu – pamats aizdomām par dzīvnieku saslimšanu ar Q drudzi ir tad, ja ganāmpulkos, kur dzīvnieku skaits ir līdz 100, ir divi vai vairāk abortu mēnesī vai trīs aborti gadā; ja ganāmpulkos, kur dzīvnieku skaits ir virs 100, gadā abortē vairāk nekā 4% govju.
Q drudža ierosinātājs lielā daudzumā konstatēts arī klīniska endometrīta (dzemdes iekaisuma) gadījumā, kaut arī tas nav uzskatāms par galveno endometrītu cēloni ganāmpulkā. Q drudža ierosinātājs ticis konstatēts arī subklīniska mastīta gadījumos, taču vēl trūkst pietiekamu pētījumu, lai to definētu kā būtisku subklīniska mastīta cēloni. Diskusijas raisa Q drudža ierosinātāja loma citu reproduktīvo problēmu gadījumos – apaugļošanās traucējumi, neauglība, placentas aizture. Lai apstiprinātu tieši Q drudzi kā būtisku šo reproduktīvo traucējumu cēloni, trūkst atbilstošu pētījumu, kas to apliecina. Zināms, ka vienlaikus ir daudz citu faktoru (ēdināšana, labturība, citas infekcijas slimības), kam ir būtiska ietekme uz šiem ganāmpulka reprodukcijas kvalitātes rādītājiem.
Tātad – vai ir pamats satraukumam, ja ganāmpulkā tiek konstatēta dzīvnieku saslimšana ar Q drudzi? Apkopojot iepriekšminēto, varētu teikt, ka pagaidām nav noteiktas atbildes, cik lielā mērā tas ietekmē tieši ganāmpulka reprodukcijas spēju un kvalitāti. Viennozīmīgi skaidrs, ka Q drudzis pats par sevi nav nedz galvenais, nedz vienīgais faktors, kas izraisa ginekoloģiska rakstura problēmas un pasliktina ganāmpulka reprodukciju. Zaudējumus rada neiegūtie pēcnācēji (kas sevišķi nozīmīgi, ja ganāmpulkā tiek lietots augstvērtīgs ģenētiskais materiāls).
Slimības statusa apzināšana ganāmpulkā
Ganāmpulka statusa apzināšanai attiecībā uz Q drudža klātesamību iespējams veikt gan seroloģiskus izmeklējumus, lai konstatētu dzīvnieku imūnatbildi jeb antivielu klātbūtni uz Q drudža infekciju (netiešā metode), gan Q drudža ierosinātāja DNS noteikšanu (tiešā metode).
Netiešās un tiešās metodes galvenās atšķirības:
– netiešās metodes pozitīvā atbilde norāda, ka dzīvniekam bijis kontakts ar Q drudža ierosinātāju un ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu. Tā nedod atbildi, vai infekcija ir nesena vai latenta, vai dzīvnieks ierosinātāju izplata ārvidē vai ne;
– tiešās metodes pozitīvā atbilde dzīvnieka saslimšanas gadījumu ar Q drudzi apstiprina un norāda, ka infekcija ir klātesoša un ierosinātājs tiek izdalīts ārvidē.
Profilakses pasākumi
Izmeklēšanai uz Q drudzi iesūtāmais materiāls var būt abortējušo dzīvnieku asins paraugi, abortētie augļi vai, ja auglis liels, tā iekšējie orgāni (liesa, aknas, plaušas, kuņģa saturs), placentas fragmenti, maksts gļotu uztriepe, piens. Veicot izmeklējumus abortu (arī nedzīvi dzimušu pēcnācēju) cēloņu noskaidrošanai, izmeklējums uz Q drudzi tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Ganāmpulka statusa noskaidrošanai iespējams veikt izmeklējumus uz Q drudža ierosinātāju koppienā, pasūtot to kā papildu izmeklējumu reizē ar plānveida govju enzootiskās leikozes un brucelozes izmeklējumiem (šie izmeklējumi tiek veikti par komersanta līdzekļiem).
Zinot ganāmpulka statusu (infekcija nav/ir klātesoša, skarto dzīvnieku skaits), iespējams labāk īstenot profilakses pasākumus, lai samazinātu slimības risku ganāmpulkā, piemēram:
– iegādāties dzīvniekus, kuru veselības statuss attiecībā uz Q drudzi ir zināms (neskarti/ vakcinēti/ pārslimojuši);
– apmeklētājiem/pieaicinātiem pakalpojumu sniedzējiem lietot maiņas apģērbu;
– samazināt/nepieļaut citu ganāmpulka dzīvnieku kontaktu ar Q drudža pozitīvo dzīvnieku abortu vai dzemdību produktiem (auglis, augļūdeņi, augļa segas);
– regulāri, bieži veikt pakaišu maiņu, sevišķi atnešanās zonā;
– darbiniekiem ievērot striktu personīgo higiēnu;
– grūtniecēm izvairīties no klātbūtnes slimu/iespējami slimu dzīvnieku dzemdībās u. c.
Šogad LLU Veterinārmedicīnas fakultātes doktorantūras studiju ietvaros uzsākts pētījums slaucamo govju saimniecībās Latvijā, lai apzinātu riska faktorus un to būtiskumu Q drudža uzņēmībā un izplatībā ganāmpulkā ar mērķi izstrādāt pamatotu rekomendāciju kopumu to ierobežošanai.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūnija nunumurā
