PVN – peļņas ādere krāpniekiem 15
Latviju pāršalkusi vēsts par kriminālprocesu, kas uzsākts par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, šoreiz 200 000 eiro apmērā, būvējot bijušajam Saeimas deputātam un ministram un partijas “Vienoti Latvijai” priekšsēdētājam Aināram Šleseram piederošu savrupnamu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijā jautāju, vai šī iespējamā krāpšana ir tikai viens atsevišķs gadījums vai arī tā ir sistēma, kuras ietvaros gadiem ilgi Latvijā uzdarbojas desmitiem uzņēmumu.
Ne viens un ne vienīgais
VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš atzīst – šā gada pavasarī Finanšu policijas pārvalde, pamatojoties uz institucionālo piekritību, ir saņēmusi no KNAB ierosināto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un PVN izkrāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā, kura izdalīta no tā sauktās oligarhu lietas, kuru pirms trim gadiem iesāka izmeklēt KNAB, veicot kratīšanu 26 uzņēmumos, kuri saistīti ar Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli.
Balstoties uz Finanšu policijas statistiku, par PVN izkrāpšanu 2012. gadā VID Finanšu policija uzsāka 37 kriminālprocesus, 2013. gadā – 43, bet šā gada astoņos mēnešos – 21. Par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas skaitļi ir vēl iespaidīgāki – 2012. gadā ierosināti 143, 2013. gadā – 129, bet šā gada astoņos mēnešos 62 kriminālprocesi.
“Diemžēl nereti atklājas, ka PVN izkrāpšanā iesaistīti pat lieli uzņēmumi, kas strādā ar peļņu, ar labu reputāciju un pazīstamiem zīmoliem un sabiedrībā populāru amatpersonu uzvārdiem,” piebilst Kaspars Podiņš.
Izdomai nav robežu
VID Finanšu policijas pārvaldē jautāju, kā krāpnieki spēj tikt pie tik iespaidīgām summām. Kā man skaidro kāds policijas operatīvais darbinieks, izvairīšanās no nodokļa maksājumiem un PVN izkrāpšana no valsts var notikt dažādi, krāpnieku izdomai šajā ziņā nav robežu.
Būtībā naudu no valsts var izkrāpt jebkurš cilvēks, kurš pamanās noviltot, piemēram, ārstniecības iestādēs par ārstēšanos saņemtos čekus, kurus, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju, norāda attaisnotajos izdevumos, pēc tam pieprasot valstij atmaksāt it kā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Līdzīgā veidā krāpšana notiek ar PVN, piemēram, autoservisa vadītājs vienojas ar tirgotāju – kādu fiktīvi izveidotu tirdzniecības uzņēmumu – par auto pacēlāja iegādi. Patiesībā nekāda auto pacēlāja nav un nekas netiek nopirkts. Bet, viltotajos dokumentos uzrādīto pirkuma summu ieskaitot saimnieciskajos izdevumos, autoservisa īpašnieks no valsts jau var atprasīt PVN.
Līdz šim viens no izplatītākajiem veidiem – izgatavot viltotus dokumentus par it kā notikušiem darījumiem, kas savukārt krāpniekiem dod likumīgas tiesības atprasīt valstij viņu it kā pārmaksāto PVN. Šādā veidā krāpšanu var organizēt vienā uzņēmumā vai izmantojot virkni citu uzņēmumu pakalpojumus.
Kaspars Podiņš piebilst, ka pēdējā laikā šis veids gan vairs neesot tik iecienīts, kā bija agrāk. “Tas iemesls ir vienkāršs – esam iemācījušies sadzīt pēdas krāpniekiem, tāpēc viņi sākuši vairāk baidīties,” viņš skaidro. Tā vietā bieži tiek izmantots cits nodokļu nemaksāšanas veids – kases aparātu datu sagrozīšana, kas ļauj neuzrādīt visu pārdoto preču apjomu. Krāpšanās notiek, iejaucoties kases aparātos instalētajās programmās, tādējādi tajos reģistrētā ieņemtās naudas summa tiek izdzēsta vai mākslīgi samazināta. Noslēpjot patiesos ieņēmumus, krāpniekiem tas dod iespēju maksāt valstij mazākus nodokļus. Lai izskaustu blēdības ar kases aparātiem, VID ir ierosinājis pilnveidot tiesību dokumentus, nosakot kases aparātiem stingrākas tehniskās prasības, tādējādi datu sagrozīšanas iespējas samazinātos. Jaunā kārtība uzņēmumos jāievieš līdz 2015. gada 1. jūlijam.
Ienesīgs biznesiņš
Kā policijas darbinieki novērojuši, visbiežāk uzņēmējs, kurš nolēmis noblēdīt valstij maksājamo PVN, pats nedibina šādus fiktīvus uzņēmumus, kuri reģistrēti, piemēram, uz bezpajumtnieku vārdiem, ar svešām adresēm. Tos viņam piedāvā ļaudis, kuriem fiktīvu uzņēmumu dibināšana un viltotu rēķinu sagatavošana ir bizness, turklāt gana ienesīgs. Par dokumentu sagatavošanu ir arī savs cenrādis. Atkarībā no tā, cik pasūtījums bijis sarežģīts – 7 līdz 12 procenti no rēķinā uzrādītās summas. Bet, tā kā PVN likme ir 21 procents, no valsts izkrāpto summu blēži pēc tam sadala savā starpā, kur katram tiek sava daļa ar uzviju. PVN izkrāpšana visbiežāk atklāta pakalpojumu jomā ar ļoti augstu pievienoto vērtību jeb uzcenojumu. Šādā veidā iegūstot neuzskaitītu naudu, šie darboņi nemaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Blēdis blēža galā
Krāpniecisku darbību noslēpšanai tiek izveidotas vairāku gan fiktīvu uzņēmumu, gan reāli strādājošu ķēdes, kurās katram ir savi darba uzdevumi, piemēram, bezpajumtnieku vai finanšu grūtībās nonākušu cilvēku vervēšana, viltotu dokumentu izgatavošana un citi. Tā kā PVN izkrāpšana ienes ļoti prāvu peļņu, noziedzīgo darbību piesegšanai un iespaida radīšanai fiktīvu uzņēmumu amatpersonas ir ļoti labi atalgotas, solīdi ģērbušās, braukā lepnos automobiļos, viņiem ir biroji, datori un citi nepieciešamie biroja piederumi. Šajās ķēdēs var būt iesaistīti ne tikai viens vai daži, bet pat vairāki desmiti uzņēmumu, tāpat fiziskas personas, piemēram, advokāti vai citi juridisku pakalpojumu sniedzēji, kuri ir reģistrējušies kā PVN maksātāji.
Ar galiem pāri robežām
Kā atklāj Finanšu policija, diemžēl daudzām krāpnieku izveidotajām ķēdēm gali stiepjas tālu aiz Latvijas robežām – Krievijā, Lietuvā, Polijā, pat Āzijas un Dienvidamerikas valstīs. Piemēram, pērn februārī Latvijā tika aizturēts noziedzīgs grupējums, kurā bija iesaistītas 23 juridiskas un 19 fiziskas personas no Latvijas un kaimiņvalstīm Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Noziedznieki, nodarbodamies ar autotransporta, tekstilizstrādājumu un minerālmēslu tirdzniecību, īsā laikā izkrāpa no valsts budžeta pievienotās vērtības nodokli gandrīz pusmiljona latu apmērā.
Pirms diviem gadiem tika apturēts cits noziedzīgs grupējums, kurā bija iesaistītas 12 fiziskas personas un 25 uzņēmumi, tostarp 16 fiktīvi, kuri, nodarbodamies ar metāllūžņu vairumtirdzniecību, trijos gados no valsts budžeta izkrāpa vairāk nekā sešus miljonus latu.
Kaspars Podiņš atzīst – jo šīs ķēdes garākas, jo ilgāks laiks vajadzīgs krāpšanu atklāšanai, parasti izmeklēšana ilgst vismaz gadu. “Lai atklātu krāpniekus, mūsu darbinieki pastāvīgi sadarbojas ar citu valstu izmeklētājiem. Strādājot vienā šādā starptautiskās izmeklēšanas grupā, pagājušajā mēnesī Lietuvā aizturējām kādu Latvijas iedzīvotāju, organizētās noziedznieku grupas vadoni. Pats viņš dzīvoja Latvijā, bet savu krāpniecisko darbību bija izvērsis kaimiņvalstī,” stāsta Kaspars Podiņš, “diemžēl PVN izkrāpšana nav tikai Latvijas, tā ir visas Eiropas nelaime. Citās valstīs šos fiktīvos uzņēmumus dēvē par “missing traders” (angļu val. – pazudušie tirgotāji), VID Finanšu policijā tiem ir savs apzīmējums – “buferuzņēmumi”.”
