PVN būvniecībā 0
Ar 1. janvāri stājās spēkā grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas būtiski maina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu būvniecībā. Likumā ir ietverts pavisam jauns pants (13.6), kas regulē šo pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu PVN maksātājiem Latvijā.
Būvniecības pakalpojumi ietver jaunas būves (ēkas, inženierbūves) celtniecību vai esošās būves vai tās daļas renovāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, konservāciju vai nojaukšanu. Par šādu pakalpojumu uzskata arī būvdarbus, kas veikti būves vienkāršotai renovācijai un vienkāršotai rekonstrukcijai. Jaunās normas neattiecas uz projektēšanu, tās ir saistošas šādiem būvniecības pakalpojumiem:
1) būvlaukuma sagatavošana;
2) objekta pagaidu būvju būvēšana un to nojaukšana;
3) nulles cikla izbūve;
4) nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju, tai skaitā iebūvējamo, izveide;
5) konstrukciju uzstādīšana ar piegādi vai bez tās, tai skaitā stikloto konstrukciju, logu un durvju ielikšana, liftu uzstādīšana;
6) iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, tai skaitā ventilācijas sistēmas, apkures sistēmas, uzstādīšana un montāža;
7) ārējā apdare, tai skaitā fasādes apdare un siltināšana;
8) iekšējā apdare, tai skaitā sienu un griestu apdare, siltināšana, grīdas ieklāšana, tapešu līmēšana, virsmu krāsošana vai lakošana (būves ārējā apdare un būves iekšējā apdare ietver arī visu veidu remontu veikšanu);
9) inženierkomunikāciju izbūve, tai skaitā ar būvi vai tās daļu funkcionāli saistīto inženiertīklu pievada un būves iekšējo tīklu izbūve;
10) būves vai tās daļas konservācija;
11) būves vai tās daļas nojaukšana;
12) būvlaukuma sakopšana un labiekārtošana pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā, izņemot apzaļumošanu.
Būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, tai skaitā būvmateriālu, konstrukciju vai iekārtu, kas ir būves neatņemama sastāvdaļa, vai citu iekārtu iegādes un uzstādīšanas vērtība, būvniecības instrumentu, mehānismu vai tehnoloģisko iekārtu nomas vērtība. Par iekārtām, ko uzstāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, uzskata arī gāzes plītis.
Būvniecības pakalpojuma sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā norāda pakalpojuma vērtību bez PVN, un pakalpojuma saņēmējs samaksā naudu par pakalpojumu bez PVN. Norēķināties drīkst tikai bezskaidrā naudā!
PVN par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē (Latvijā), valsts budžetā maksā (aprēķina un uzrāda PVN deklarācijā) būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja gan sniedzējs, gan saņēmējs abi ir PVN maksātāji.
Jauno kārtību var piemērot tikai tiem būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti, sākot ar 2012. gada 1. janvāri. Būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti līdz 2011. gada 31. decembrim, jaunās normas likuma 13.6 pantā piemēros, sākot ar 2013. gada 1. janvāri.
Būvniecības pakalpojumu sniedzējs varēs atskaitīt PVN priekšnodokli par iegādātajiem materiāliem, jo pārmaksāto nodokļa summu Valsts ieņēmumu dienests atmaksās šīs personas norādītajā bankas kontā, ja pārmaksātā nodokļa summa pārsniegs 1000 latu par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.
Šī kārtība attiecas arī uz visām tām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras jau ir PVN maksātāji. Pārējām iestādēm ir citi nosacījumi. Tām valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras nav PVN maksātājas un saņem būvniecības pakalpojumus, jāreģistrējas VID PVN reģistrā, sākot ar 2013. gada 1. janvāri. Šogad būvnieki tām izrakstīs rēķinu ar PVN.
Par priekšnodokļa atskaitīšanu jāņem vērā ļoti nozīmīgs nosacījums: tikai VID reģistrētai apliekamai personai (PVN maksātājam) ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokļa summu, kas taksācijas periodā jāmaksā (jāaprēķina) kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Turklāt PVN priekšnodokli drīkst atskaitīt, ievērojot likuma 10. panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus. Proti, ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamu un neapliekamu darījumu veikšanai. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu par to nekustamā īpašuma daļu, kura paredzēta izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām.
Tātad, ja iestāde saņem būvniecības pakalpojumus (ceļ māju vai veic remontu), kas ir paredzēti ar PVN neapliekamu darījumu nodrošināšanai (likuma 6. pants), piemēram, lai šajā ēkā veiktu sociālās aprūpes, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, tai par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem nav tiesības atskaitīt priekšnodokli – aprēķinātais PVN būs jāmaksā budžetā.
