PVD: Rudbāržu pagastā ar ĀCM inficētajās cūku novietnēs vīruss, iespējams, ievazāts maija nogalē un jūnija vidū 1
Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās Skrundas novada Rudbāržu pagasta cūku novietnēs SIA “Korkalns” un “Kalna dzenīši” vīruss, iespējams, ievazāts, attiecīgi, maija beigās un jūnija vidū, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienestā.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga informēja, ka PVD ir noslēdzis epidemioloģisko izmeklēšanu, kuras uzdevums bija noteikt iespējamo laiku, kad slimība iekļuvusi novietnē, vīrusa izplatību novietnē dažādos cūku korpusos jeb kūtīs, kā arī identificēt iespējamos vīrusa iekļūšanas iemeslus abās novietnēs.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmumā “Korkalns”, kur ĀCM, iespējams, ievazāts maija nogalē sākotnēji ar zemu vīrusa izplatības līmeni, vīruss nepamanīts izplatījās cūku populācijā, neradot būtisku un strauju cūku kopējo veselības rādītāju pasliktināšanos. Tomēr, slimībai pakāpeniski progresējot, jūlijā strauji pieauga gan saslimušo, gan mirušo cūku skaits vienā no astoņiem korpusiem.
“Maijā un jūnijā novietnes teritorijā norisinājās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuros bija iesaistīta dažāda tehnika, kā arī papildu darbinieki. Šādu vērienīgu pasākumu norises laikā pieaug biodrošības riski, jo tiek izjaukta ierastā, gadiem iestrādātā biodrošības kārtība – novietni apmeklē svešs personāls, turklāt darbu īstenošanā tiek iesaistītas dažādas tehnikas vienības,” sacīja Lamberga.
Tāpat Lamberga uzsvēra, ka, ņemot vērā apstākli, ka Skrundas novadā un arī Rudbāržu pagastā pēdējā gada laikā meža cūku populācijā cirkulē aktīvs ĀCM vīruss, tas radīja paaugstinātu risku arī reģionā esošajām mājas cūku novietnēm.
PVD eksperti, analizējot novietnē ieviesto biodrošības kārtību, secināja, ka rekonstrukcijas un būvdarbu veikšana radīja iespēju vīrusa iekļūšanai novietnē netiešā veidā no apkārtnē esošām inficētām meža cūkām, inficējot mājas cūkas.
Savukārt Rudbāržu pagasta inficētajā novietnē “Kalna dzenīši”, visticamāk, infekcija iekļuvusi jūnija vidū, tomēr PVD ekspertiem neizdevās gūt pietiekamus pierādījumus precīzākai situācijas restaurēšanai. Lai gan biodrošības pamatprincipi novietnē bija ieviesti, tomēr to skrupuloza respektēšana ikdienas situācijā ir apšaubāma, tāpēc secināms, ka šajā gadījumā bija iespēja ievazāt infekciju no apkārtnē esošās, inficētās meža cūku populācijas, piemēram, ar nepietiekami dezinficētam traktora riepām un tālāk jau ar apaviem ienest vīrusu cūku kūtī, vēstīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore.
Jau vēstīts, ka 2020.gada 17.jūlijā tika apstiprināti ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām Skrundas novada Rudbāržu pagasta mājas cūku novietnēs ar kopumā 11 500 mājas cūkām, tostarp ĀCM tika konstatēts uzņēmuma “Korkalns” un zemnieku saimniecības “Kalna dzenīši” novietnēs.
Tāpat ziņots, ka šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām tika konstatēts 6.jūlijā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, kur piemājas saimniecībā bija 31 cūka.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
