Svarīgi uzrunāt jauniešus – iedvesmot, nevis biedēt! Latvijas jaunieši piedāvā idejas stiprākai, iekļaujošākai un atvērtākai Eiropai 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli šajās dienās apmeklē visas trīs Baltijas valstis. Vakar Rīgā ES mājā notika viņa diskusija ar astoņiem jauniešiem par Eiropas Savienības nākotni.
Kaut arī pasākums iecerēts kā jauniešu uzklausīšana konferences par Eiropas nākotni ietvaros, tas vairāk bija jautājumu un atbilžu formāts, kas atgādināja skolēnu un skolotāja attiecības klasē. No pusotras stundas atvēlētā laika katram jauniešu pārstāvim tika dotas divas minūtes, ko katrs godprātīgi ievēroja.
Krietni vairāk nekā jaunieši laiku izmantoja pasākuma vadītājs – TV3 laika ziņu moderators Mārtiņš Spuris. Pārējais laiks – vairāk nekā stunda EP priekšsēdētājam. Bet ne hronometrāža ir būtiskākais.
Arī idejās diskusijas dalībnieki vairāk bija viens otru atbalstoši un papildinoši. Ja nu vienīgi izglītības jomā mūsu jaunieši bija lielāki federālisti, nekā EP priekšsēdētājs varēja atļauties. Kas uztrauc Dāvidu Sasoli un Latvijas jauniešus?
Trīs mācības
EP priekšsēdētājs iesākumā dalījās ar trim mācībām, ko, viņaprāt, Eiropa guvusi pandēmijas izraisītajā krīzē.
Dāvids Sasoli: “Ir dažas mācības, ko esam guvuši: gribam iziet no krīzes ar stiprāku demokrātiju. Ir autoritāri noskaņojumi, kas cenšas demonstrēt, ka ir iedarbīgāki par demokrātiju. Nedrīkstam nedomāt par tādiem demokrātijas mehānismiem, kas padarītu tos efektīvākus.
Demokrātija nav lieta, ko vienreiz definē un kas nekad nemainās.
Dažus no principiem vajadzētu pārdomāt. Ir vajadzīgi instrumenti, lai lēmumus varētu pieņemt ātrāk, bez iespējām bloķēt lēmumu pieņemšanu, bez veto tiesībām.
Otrā mācība: ES nav tikai Brisele vai Strasbūra, bet arī vietējās pārvaldes struktūras ir gabaliņi Eiropas demokrātijā. Konference varētu būt instruments, lai savienotu institucionālās vēlmes un centienus, veicinot EP dialogu ar dalībvalstu parlamentiem.
Trešā mācība: nedrīkstam baidīties. ES ir daudz dažādu apdraudējumu, bet mums ne tikai jāsaglabā tas, kas mums ir, bet jā-sniedz atbildes reakcija uz situācijām pasaulē. Jādomā par tādu Eiropu nākotnē, kas rūpēsies par savu drošību un pati būs drosmīgāka. Kopš 1953. gada jau notiek diskusija par Eiropas armiju. Varbūt tagad ir īstais brīdis par to padomāt.
Mums jāspēj sekot tam, kas notiek pasaulē, piemēram, Afganistānā. Migrācijas plūsmas tikai pastiprināsies, arī Eiropas ziemeļos. Nevaram atļauties neveidot kopīgu imigrācijas politiku. Arī ārpolitikā Eiropai nepieciešama drosme.”
Jautājumi un atbildes
Ilze Bergmane, Latvijas Jaunatnes padomes prezidente, īsi izcēla divas savas prioritātes: “Galvenais jautājums ir par klimata pārmaiņām – vismazākā lieta šodien var mainīt nākotni. Otrs: ja cilvēki nepiedalās mērķa izvirzīšanā, pēc pieciem gadiem mērķi ir zuduši, jo lēmuma pieņēmēji nomainījušies… Piemēram, Latvijā jaunieši nebija iesaistīti Atveseļošanas plāna radīšanā.”
D. Sasoli: “EK ierosinātās 13 klimata iniciatīvas septembrī nonāks Eiropas Parlamentā. Kaut gan ES ir atbildīga tikai par 8% no pasaules piesārņojuma, svarīgi, ka ir lielas ambīcijas – sasniegt 55% emisiju samazinājumu līdz 2050. gadam. Eiropa ir priekšgalā. Norādes, kas nāks no Eiropas, ietekmēs visas pasaules ekonomiku. Piemēram, par produktu standartiem.”
Attiecībā uz jauniešu iesaisti Atveseļošanas plāna apspriešanā EP priekšsēdētājs norādīja, ka ES tikai norāda kopīgu mērķi, bet par jauniešu iesaistīšanu atbildīgas nacionālās valdības.
Natālija Knipše, Latvijas jauniešu delegāte ANO, norādīja uz trim lielākajiem biediem – digitalizāciju, dezinformāciju un polarizāciju, kas cikliski un saistīti apdraud ne tikai cilvēktiesības, bet arī spējas produktīvi funkcionēt. Taču EP mīļākā frāze ir “We are deeply concerned” (no angļu valodas – “Paužam nopietnas bažas”)…
Uz to Sasoli spēja vien atbildēt, ka ir svarīgi aizsargāt tiesības un tiesiskumu un ka tagad ES institūcijas ir labāk apbruņotas ar tiesiskiem instrumentiem.
Kristafers Zeiļuks, Latvijas Studentu apvienības prezidents, atgādināja, ka izglītots students ir tas, kurš nākotnē pieņems uz faktiem balstītus lēmumus. Viņš iestājas par to, lai “Eiropā katrs varētu studēt tajā jomā, kurā viņš sevi redz neatkarīgi, no kāda sociālā slāņa nāk”, un pieprasīja no EP konkrētus soļus kvalitatīvā iekļaujošā izglītībā.
“Vai kādreiz būs tā, ka Eiropā izglītība būs vienlīdzīga un pieejama visiem?” pārjautāja Sasoli un atbildēja: “Jābūt ļoti uzmanīgiem. Vienots skolas modelis Eiropā var apdraudēt mūsu identitāti.” Viņš atsaucās uz EP panākto papildu finansējumu “Erasmus” apmaiņas programmu studentiem, kas esot laba integrācijas programma dažādām apmācību un pētniecības sistēmām.
Eva Johansone, žurnāliste, raidījuma “Zaļgalvis” veidotāja: “ES ir daudz lielu projektu, bet pietrūkst mehānisma, kā ar ES līdzfinansējumu varētu notikt mazi projekti, mazas iniciatīvas kaut ciema līmenī. Otrs: svarīgi uzrunāt jauniešus – iedvesmot, nevis biedēt. Runāt par klimatu mākslas valodā ir visefektīvāk, tos papildinot ar diskusijām. Vajadzētu ES finansējumu mākslas projektiem.”
“Planētas slimības ir skaidras pilnīgi visiem,” atbildēja Sasoli. “Ar politiku institūcijas var daudz ko izdarīt, bet nevar izdarīt bez pilsoņu līdzdalības.
Lobiji bieži spiež pretējā virzienā, tāpēc ir svarīgs publiskais viedoklis un jauniešu iesaiste.
Piekrītu par mazajiem projektiem, kas ir par zemu novērtēti un kuri no ES resursiem būtu jāatbalsta.”
Benita Ozola, kluba “Māja” prezidente: “Brīvprātīgais darbs tiek novērtēts par zemu. Tas dod vairāk nekā teorētiskās mācības. Varbūt to noteikt kā obligātu un ES izveidot vienotu brīvprātīgā darba sistēmu? Katram jaunietim jābūt iespējai tajā piedalīties, padarītajam jābūt novērtētam darba tirgū.”
D. Sasoli: “Ir bažas, vai vajadzētu iejaukties 27 dalībvalstu izglītības sistēmā. Bet mēs varam tiešā veidā jauniešiem noteikt kompetenci. Brīvprātīgo darbu var arvien vairāk izmantot.”
Patrīcija Anna Vavilova, LU studente: “Piemēram, par piketa pret obligāto vakcināciju atspoguļojumā Latvijā atšķiras privāto un sabiedrisko mediju skatījums latviešu un krievu valodā. Vajadzētu veicināt dezinformācijas centru radīšanu, faktu pārbaudes speciālistu piesaisti. Kāpēc neizdodas apkarot dezinformāciju?”
D. Sasoli: “Pret kovidu ir tikai viens instruments – vakcīna. Tā gan neiznīcina kovidu, bet mazina tā spēku. Mums ir nepieciešama Eiropas līmeņa iniciatīva, lai stātos pretī dezinformācijai, lai stiprinātu kiberdrošību. Slovēnija to izvirzījusi par savas prezidentūras prioritāti.”
Eva Ķeruže, žurnālistikas studente, pētī cilvēktiesības un Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz tām. Viņa vēlas skolās mācību priekšmetu par cilvēktiesībām un uzskata, ka ES digitāla sertifikāta ieviešanā tika ievērotas cilvēktiesības.
D. Sasoli to uzskata par likumdevēja panākumu: “ES digitālais vakcinācijas sertifikāts ir aizsargājis gan Šengenas zonu, gan ES pilsoņu mobilitāti.”
Ralfs Eilands, mūziķis, ierosināja ne tikai armiju, bet arī kopīgu slepeno dienestu, jo “Džeimss Bonds taču izstājies no ES”. Viņš vēlas sagaidīt ES ātru un stingru reakciju pret Krievijas agresiju kaimiņvalstīs, kas nenotiekot, ņemot vērā nesaskaņas ES dalībvalstu starpā.
D. Sasoli novērtēja joku, bet nopietni atbildēja uz otro daļu: “Mums vajadzētu būt kopā par kaut ko, nevis pret kaut ko. Mums vajadzētu vienotu demokrātijas un tiesiskuma telpu.
Jāsaka skaidri: mēs nevienu neapdraudam. Vai apdraudam Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu? Nē. Bet mēs saņemam draudus. Kāpēc?
Jo mēs esam paraugs, jo varam parādīt, cik smagas ir pretrunas autoritatīvajās sistēmās. Mums jādomā par Eiropas telpu, kuru reizēm cenšas graut. Izmanto dezinformāciju, lai ietekmētu mūsu demokrātiju. Mēs gribam brīvu mediju sistēmu, bet daudzi to izmanto, ieplūdinot viltus ziņas.”
