Argumenti 4
Mūsdienu pasaulē ražo tikai to, ko var pārdot, bet cenas un kvalitātes samērs nosaka realizācijas apjomus. Siltināšanas materiālu piedāvājumā putu polistirols ir pati lētākā izvēle, nākamā ir minerālvate – jau pusotras līdz divas reizes dārgāka. Ar abiem produktiem iespējams gūt līdzvērtīgus siltumtehniskos rezultātus, visas debates ir tikai par ugunsdrošību un gaisa caurlaidību. Jā, gan akmens, gan stikla vatei, ko pazīst mazāk, liesmas it kā nekādi nekaitē, attiecīgais novērtējums ir labāks, bet elpošana dabiskās izcelsmes dēļ jau ir diskutējams temats. Piemēram, vai ārsienai vispār jālaiž cauri gaiss, ja telpā lieko mitrumu spēj aizvadīt pat vienkāršas ventilācijas ietaises? Un kā siltumizolācija elpo, ja starp to un telpu vēl ir tvaika izolācijas plēve? Kad atrisina šo samērā jauno gaisa apmaiņas problēmu, kas uzradās reizē ar nepieciešamību efektīvi siltināt mājokļus, ir vienalga, vai šim nolūkam izmantota akmens vate vai putuplasts. Mikroklimatu telpās nenosaka materiāls, bet gan visas ēkas tehniskais risinājums. Svarīgākais, lai mitrums nepaliek fasādē un iemītniekiem ir ko elpot!
Gan monolītais, gan saliekamais dzelzsbetons, jo īpaši padomju laika izpildījumā, arī neelpo un nekad to nedarīs, sak, liec virsū, ko gribi! Tad kāda jēga šīs paneļu mājas siltināt ar dārgo vati, ja lētais putuplasts šādā kombinācijā šķiet pat piemērotāks? Lai tāds ar tādu satiekas…
Pasūtītājam pašam šīs lietas grūti izspriest, projektētājam patiesībā ir vienalga, ko izmanto siltināšanai, energoauditors, efektivitātes aprēķinus izdarījis, var ieteikt, nevis noteikt, ko klāt uz fasādes, tāpēc izvēli visbiežāk nosaka cilvēka faktors un pieejamo finanšu resursu daudzums. No šā viedokļa raugoties, interesanti ir “Tenapora” pārdošanas speciālistu novērojumi. Dobelē, protams, pašvaldība siltināšanai galvenokārt izmanto vietējo produkciju, Rīgā priekšroku dod pelēkajam putuplastam, turpretim Valmierā dobelnieku tirgus daļa esot tikai 10%, atlikušie 90% tiek minerālvatei. Zīmīgi, ka pārtikušajā Ventspilī šī proporcija ir gluži otrāda: acīmredzot aprēķinājuši, ka par to pašu naudu ar putuplastu var vēl vismaz pusi mājas nosiltināt.
Kopējo tendenci divu populārāko materiālu konkurencē skaidrāk uzrāda pārdošanas apjomi citās valstīs. Latvijā putu polistirolam nosacīti pieder aptuveni 30% tirgus, Lietuvā šis skaitlis pēdējos gados strauji tuvojas 50% robežai, bet, piemēram, Vācijā stabili turas ap 70%, minerālvatei atstājot vien 30%. Iespējams, tur cilvēki tomēr labāk prot naudu skaitīt, taču uz savas veselības rēķina gan nemēdz to taupīt.
Šie fakti ir tikai informācija pārdomām. Katrs saimnieks pats pieņem lēmumu, ilgi apsverot visus sev zināmos faktorus, un tad viņam beidzot naktīs labāk nāk miegs.
