“Putra” ap Okupācijas muzeja piebūvi 42
“Putra” – par situāciju ar Latvijas Okupācijas muzeja (OM) piebūves projekta novilcināšanu saka OM direktors Gunārs Nāgels. Trešdien Rīgas pilsētas būvvalde atkal neizsniedza “Nākotnes nama” būvatļauju, aizbildinoties ar tehniskā risinājuma dokumentācijas nesaņemšanu. Stāsts par OM piebūves kavēšanos jau tiktāl samudžinājies, ka pat iesaistītajiem sāk trūkt skaidrības, ko tieši būvvalde no viņiem vēlas.
“Nākotnes nama” skiču projekta un Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojuma publiskā apspriešana notikusi jau 2009. gadā. Ir bijuši vairāki Ministru kabineta lēmumi, kas vispirms noteica, ka OM pārbūves darbi beidzami līdz 2013. gada decembrim, tad – 2017. gada septembrī. Pārbūves projekta pasūtītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), savukārt arhitekta Gunāra Birkerta ieceres tehnisko risinājumu projekta autors ir SIA “5. iela”. Tehnisko projektu Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedza 2015. gada 11. maijā.
“Toreiz būvvalde projektu pieņēma un apgājās ar to tā, it kā viss būtu kārtībā. Izskatīšanas pašā pēdējā brīdī gan pieprasīja vairākus papildu saskaņojumus. Tie tika saņemti. Vēl vajadzēja arī Rīgas pilsētas arhitekta spriedumu, kas nemaz nav juridiski saistošs,” skaidro Gunārs Nāgels. Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča atzinums bijis noraidošs, taču reizē tāds, no kura nav kļuvis skaidrs – kāpēc. Pamazām veidojās iespaids, ka būvvalde izmanto birokrātiskās detaļas projekta aizkavēšanai, tāpēc VNĪ rudenī iesniedza Administratīvās rajona tiesas Rīgas Tiesu namam sūdzību, lūdzot noteikt būvvaldei termiņu administratīvā akta izdošanai. Tiesa būvvaldei kā termiņu lēmuma izdošanai noteica 2016. gada 25. janvāri.
Šī gada 6. janvārī ar projekta dokumentāciju tika iepazīstināta Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija. Kompromisa vārdā tai demonstrēja arī trīs iespējamos koriģējumu variantus skiču līmenī. Šiem koriģējumiem gan bija tīri informatīvs raksturs. “Projektētāji lūdza kolēģijai pateikt, kurš no variantiem ir tas, ko viņi atbalstītu, lai lietas virzītos uz priekšu. Cik saprotu, kolēģija savu atzinumu nav sniegusi līdz šai dienai,” atzīst Nāgels. Tikmēr Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs trešdien, 20. janvārī, paziņojot par OM piebūves ieceres noraidīšanu, kā iemeslu minēja precizētas projekta tehniskā risinājuma dokumentācijas neiesniegšanu. “Ja arhitektu kolēģija būtu kaut pateikusi, ka visi trīs varianti ir pieņemami, mēs un VNĪ paši varētu izvēlēties īsto un dot arhitektiem, lai sagatavo tehnisko dokumentāciju,” bilst muzeja vadītājs. Esošajā situācijā būtu absurdi sagatavot tehnisko dokumentāciju trim dažādiem projekta variantiem, nezinot, kurš no tiem Rīgas pilsētas galvenajam arhitektam un būvvaldei būs tīkams. “Būvvalde nekad nav sacījusi: jā, šis projekts varētu virzīties uz priekšu, ja jūs mainītu šo, šo un šo. Tā nekad nav bijis,” uzsver Nāgels. Visi līdzšinējie ieceres pretinieku iebildumi saistījušies nevis ar arhitektoniskajiem risinājumiem, bet tikai ar “gaumes lietām”, ar prātojumiem, kas iederas un kas neiederas Vecrīgā. Ņemot vērā, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes atzinums projektam bijis pozitīvs, tādas iebildes neizklausās kompetenti.
VNĪ pozīcija ir, ka tā ievēro normatīvos aktus un to prasības, tāpēc “vienīgais, likumīgi iesniegtais projekts būvvaldē par būvatļaujas izdošanu ir iesniegts 2015. gada 11. maijā.” No VNĪ redzespunkta Rīgas pilsētas arhitekta Prinča iebildes nav saistošas.
Līdz ceturtdienas pēcpusdienai ieinteresētās puses vēl nebija saņēmušas būvvaldes oficiālo atteikuma dokumentu, kurā, kā Nāgels un citi sagaida, būs precizēti iemesli. OM pārstāvji cer, ka saņems dokumentu līdz 25. janvārim, kas ir Administratīvās rajona tiesas spriedumā minētais datums. “Būvvalde līdz šim izturējusies formāli un neko vairāk nav gribējusi teikt. Varbūt beidzot būs kāds konkrēts lēmums no būvvaldes, ar kuru VNĪ varēs ko darīt – apstrīdēt tiesā, iesniegt kādas projekta izmaiņas. Tās ir vienīgās divas iespējas,” bilst muzeja direktors un tūdaļ atzīst, ka, balstoties iepriekšējā pieredzē, ir bažīgs, vai dokumentā būs kas vairāk par “nepatīk”. Nāgela ieskatā, gan būvvalde, gan Rīgas pilsētas galvenais arhitekts ignorē Būvniecības likuma 4. pantu, kurā teikts, ka viens no būvniecības principiem cita starpā ir ievērot “pasūtītāja un sabiedrības intereses”. “Kas nosaka sabiedrības intereses? Valsts prezidents ir teicis, ka šī projekta īstenošana ir svarīga; Ministru prezidente to ir teikusi, Saeimas priekšsēdētāja, valdība – vienbalsīgi, kultūras ministre un ārlietu ministrs atsevišķi. Kam tad vēl jāapstiprina sabiedrības intereses?” viņš retoriski vaicā. Muzejs ir gatavs kompromisiem, ja tie veicinātu ātrāku risinājumu, taču iepriekšējā pieredze arī brīdina, ka līdz šim tā nav noticis. Nav izslēdzams, ka pēc kādu korekciju ieviešanas projektā būvvalde izturēsies tā, it kā tas būtu jauns projekts. Bet tas nozīmēs jauna saskaņošanas riņķadanča sākumu. Katra novilcinātā diena OM dara zaudējumus – jāmaksā īre par ēku Raiņa bulvārī, nav iespējas izmantot un izstādīt muzeja krājumu, jāsamierinās ar mazāku apmeklētāju skaitu. “Daudzi tūristi, kas būtu varējuši vairāk uzzināt par Latvijas okupāciju, par to neuzzinās vienkārši tāpēc, ka šobrīd neatrodamies tajā vietā, kura mums ar likumu paredzēta. Mums svarīgākais, lai telpas pēc iespējas ātrāk tiktu pārbūvētas un mēs atkal varētu darboties Strēlnieku laukumā,” saka Gunārs Nāgels. Diemžēl 2018. gads kā atgriešanās termiņš vairs nešķiet reāls.
