Putojošs veldzējums vasaras tveicē. Vērtējam kvasus 0
Kvass ir putojošs, aromātisks dzēriens ar izteiktu rudzu maizes aromātu un garšu, kas lieliski veldzē slāpes vasaras karstumā. Atšķirībā no limonādēm kvass nav šķebinoši saldens, tas tiek iegūts tikai no dabiskām izejvielām. Kurš no veikalā nopērkamajiem garšo pēc labi norūguša dzēriena?
Kvass un tā brālēni
Kvass ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu. Tieši nepabeigtā spirta rūgšanas procesa rezultātā šim dzērienam ir izteikta īstas rudzu maizes garša un aromāts. Savukārt kvasa misu iegūst no graudu produktu ekstrakta, rudzu, kviešu vai citu graudaugu maizes sausiņiem. Pēc raudzēšanas kvasam atkarībā no receptūras pievieno cukuru un citas pārtikas izejvielas un piedevas, kas ir stingri reglamentētas. Kvasa gatavošana alusdarītavā nav ilga un sarežģīta – tā aizņem vien 2–3 dienas. Lai šo dzērienu varētu uzglabāt ilgāk, to nereti pasterizē, taču procesā tā sastāvs netiek izjaukts. Kvasa iedarbība uz organismu ir līdzīga kā kefīram – tas varot noregulēt zarnu trakta darbību un novērst kaitīgo mikroorganismu savairošanos.
Kvasam vai iesala dzērienam drīkst pievienot arī saldinātājus un aromatizētājus. Iesala dzēriena sastāvā noteikti būs iesals, ko iegūst, diedzējot graudaugus. Graudu apstrādes tehnoloģija izstrādāta tā, lai pēc iespējas saglabātos E un B grupas vitamīni, minerālvielas un citas vērtīgas vielas, kas ir graudā. Tas dzērienam dod uzturvērtību un izcilu garšu. Par kvasu gan to nevar teikt.
Der zināt
Faktiskais spirta daudzums kvasā ir līdz 1,2 tilpumprocentiem, proti, rūgšanas procesā rodas dzēriens ar nelielu alkohola saturu. Līdz ar to kvass ir piemērots pieaugušajiem, un tikai iesala un kvasa dzērienus drīkst dzert bērni, jo tajos alkohola nav (tie nav raudzēti).
Dzērieni veikalu plauktos
Cik ražotāju, tik atšķirīgu kvasu. Šķiet, tik dažādu garšu vienam un tam pašam dzērienam nav izdevies baudīt. Savām garšas kārpiņām atbilstīgāko var precīzi piemeklēt, tikai degustējot. Saldeni, izteikti rūgti kā alus ar apiņu pēcgaršu, kā viegla limonāde, saldskābi un izteikti skābi, kas vairāk līdzinās pārrūgušam alum.
Agrāk veikalu plaukti vai lūza no dažādiem kvasa dzērieniem, kas pēc sastāva tuvāki bija limonādēm ar kvasa aromātu, toties tagad tas lielākoties ir īsts, labi noraudzēts kvass. Izvēle ir plaša, teju katrai alusdarītavai ir vismaz viens šāds raudzēts dzēriens. Piedāvājam ieskatu populārākajos.
Cukurs un E vielas
Tabulā var redzēt, ka ir ražotāji, kuri iemācījušies iztikt bez pārtikas piedevām vai arī pievieno tikai vienu, un tādi, kas nodrošinās pret bojāšanos ar konservantiem, filtrēšanu un pasterizāciju. Ievērojami atšķiras arī pievienotais cukura daudzums.
Kopumā pēc garšas kvass un iesala dzēriens ir gana salds, kas liecina, ka cukura tajos ļoti daudz. Tehnologi skaidro, ka šis priekšstats ir mazliet mānīgs, jo pati misa – no graudu produktu ekstrakta, rudzu, kviešu vai citiem graudaugiem ekstrahētas vielas – ir ar spēcīgi saldu garšu. Reizēm arī papildus pievienots cukurs, par ko ir informācija uz etiķetes (sastāva pamatā ūdens, norādīts cukurs vai tikai iesala ekstrakts). Patērētājam ir izvēle, vai viņš savā atspirdzinošā dzēriena glāzē vēlas vairākas ēdamkarotes cukura, jo iespējams atrast dzērienu, kam šī saldviela nav pievienota. Kvasa dzērieniem parasti cukura ir visvairāk, un daudzums var atšķiries pat 2,5 reizes, ja salīdzina iesala dzērienus bez cukura, kuros ogļhidrātu ir tikai tik, cik no grauda iesala.
Glāze kvasa nesatur daudz cukura, tas pieļaujams uz kopējā dienas patēriņa. Bet, ja tiek izdzerta visa kvasa pudele, iespējams, būs par daudz.
Svarīgi!
Kvasa ražošanā atļauts izmantot tikai šādas pārtikas piedevas: pienskābi (E270), citronskābi (E330), askorbīnskābi (E300), nātrija benzoātu (E211) un kālija sorbātu (E202).
