Putnu fabrika “Ķekava” skatās Ķīnas virzienā un pastāsta, cik kilogramus vistas gaļas apēdam gada laikā 0
Pieprasījums pēc vistas gaļas turpmākos gadus pasaulē varētu augt par 3-5% ik gadu, intervijā aģentūrai LETA pauda “Putnu fabrikas “Ķekava”” valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.
“Pēdējos gados pieprasījuma pieaugums ir bijis ļoti labs, un tirgus analītiķi paredz, ka arī nākamajos 10-20 gados pieprasījums pēc vistas gaļas tikai augs – par 3-5% ik gadu,” sacīja Pranckevičs.
Viņš atzīmēja, ka vistas gaļa vidēji ir lētāka nekā cita veida gaļa, kas arī sekmē pieprasījuma pieaugumu.
Tāpat “Putnu fabrikas “Ķekava”” valdes priekšsēdētājs teica, ka iepriekš minētās tendences vērojamas arī Baltijā, neraugoties uz tajās sarūkošo iedzīvotāju skaitu.
Latvijā gadā vidēji tiek patērēti 30 kilogrami vistas gaļas uz iedzīvotāju, kas ir pat vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur tie vidēji ir 20-30 kilogrami uz iedzīvotāju gadā.
Pranckevičs atzina, ka, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, vistas gaļas ražotāji nākotnē atņems zināmu tirgus daļu cūkgaļas un liellopu gaļas ražotājiem.
Tāpat viņš sacīja, ka no “Putnu fabrikas “Ķekava”” apgrozījuma svaigās un saldētās gaļas produkti veido apmēram 80%, bet pārstrādātie produkti veido apmēram 20%, taču kompānija vēlas palielināt produktu ar pievienoto vērtību īpatsvaru. Šobrīd apmēram pusi no saražotā kompānija realizē Latvijā, kur kompānijai ir apmēram 40% tirgus daļa.
Vienlaikus Lietuvā un arī Igaunijā kompānijas tirgus daļa ir apmēram 10%.
Tāpat Pranckevičs pastāstīja, ka pēdējos gados putnu gaļas kvalitāte Baltijas valstu iedzīvotājiem kļūst arvien svarīgāka, taču cena joprojām ir būtisks faktors, un to ļoti ietekmē arī tirgotāju “agresīvās” atlaižu kampaņas. “Cenšamies izglītot patērētāju, ka ir jāskatās arī uz citiem faktoriem, ne tikai uz cenu, bet tas nav vienkārši, jo prasa izskaidrošanu,” sacīja uzņēmuma vadītājs.
Komentējot uzņēmuma produkcijas pārdošanas sekmes Ziemeļvalstu tirgos, viņš norādīja, ka šā gada sākums bija pozitīvs, palielinot apmērus un slēdzot jaunus līgumus Norvēģijā un Somijā, bet, sākoties pandēmijai, šie projekti apstājušies. Pēc ierobežojumu atcelšanas darbu iecerēts turpināt.
Pranckevičs atgādināja, ka kompānija eksportē produkciju arī uz Ukrainu, Uzbekistānu, kā arī būtiski palielināts maltās gaļas produkcijas eksports uz Baltkrieviju. Nelielā daudzumā kompānijas produkcija tiek realizēta arī Īrijā un Nīderlandē.
Tāpat viņš sacīja, ka Ķīna ir viens no lielajiem tirgiem, kas “Putnu fabrikai “Ķekava”” varētu būt interesants, bet pagaidām Latvija nav akreditēta vistas gaļas produkcijas eksportam uz šo tirgu.
“Tas ir procesā, bet tas ir ilgs pasākums,” sacīja Pranckevičs, piebilstot, ka Ķīnā ir interese par produktiem, kādus kompānija pagaidām neražo vai pēc kuriem mājas tirgū nav pieprasījuma, vai tas ir mazs.
LETA jau ziņoja, ka “Putnu fabrika “Ķekava”” apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam, bija 75,785 miljoni eiro, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,1 reizi – līdz 985 940 eiro.
“Putnu fabrikas “Ķekava”” pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro. “Putnu fabrikas “Ķekava” akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam “Linas Agro Group”, kurā ietilpst arī “Lielzeltiņi”, “Broileks”, “Cerova” un “PFK Trader”.
