“Putnu fabrika Ķekava” gatava pieprasījuma gadījumā samazināt putnu blīvumu audzētavā un pagarināt audzēšanas ilgumu 23
AS “Putnu fabrika Ķekava” ir gatava pieprasījuma gadījumā samazināt audzējamo putnu blīvumu uz kvadrātmetru un pagarināt putnu audzēšanas ilgumu, intervijā aģentūrai LETA atzina AS “Putnu fabrika Ķekava” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičs.
“Mājputnu gaļas ražošanā ir pasaules tendences, kurām sekojam un kuras esam gatavi ieviest, kad būs pieprasījums no patērētāju puses. Pirmā tendence ir putnu blīvuma samazināšana uz kvadrātmetru, un otra tendence ir putnu augšanas ilguma pagarināšana,” teica Pranckevičs.
Viņš minēja, ka šobrīd uzņēmumā putni tiek audzēti 40 dienu, kamēr ir valstis, kurās putnu audzēšanas ilgums ir pagarināts līdz 60-70 dienām, tomēr, pagarinot putnu audzēšanas ilgumu, kā arī samazinot putnu turēšanas blīvumu, palielināsies produkcijas cena. “Tehniski to izdarīt nav sarežģīti, taču diemžēl cenas pieaugs”, sacīja Pranckevičs.
Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumā ir veikti aprēķini, kad un kā šādu politiku ieviest. “Mēs esam gatavi šādām tendencēm un esam pat veikuši aprēķinus, kad un kā to sākt darīt. Vienīgais sliktais, kas šajos abos gadījumos ir, ka palielinās izmaksas, un tās palielinās diezgan ievērojami. Tāpēc sabiedrībai un arī lielveikaliem, kas ir mūsu galvenie klienti, ir jābūt gataviem, ka cenas gaļai pieaugs,” pauda Pranckevičs.
Pēc uzņēmuma vadītāja atzīmētā, ieviešot šādu politiku, sliktākajā scenārijā, mājputnu gaļas cena veikalu plauktos var pieaugt arī divas reizes. “Sliktākajā scenārijā, mājputnu gaļas cena veikalu plauktos var dubultoties, protams, ieskaitot lielveikalu peļņu, pievienotās vērtības nodokli un visu pārējo. Tas ir ievērojams pieaugums, tādēļ politiķiem ir jādomā un jāņem vērā visas no tā izrietošās sekas. Šādu lēmumus pieņemot, ir jādomā gan par putnu labturību, gan arī ilgtspēju. Ja cena pieaugs divas reizes, tad nedomāju, ka tas ir ilgtspējīgi, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju. Tāpēc domāju, ka ražošanā tas tiks ieviests pakāpeniski,” sacīja Pranckevičs.
Jau vēstīts, ka “Putnu fabrika Ķekava” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam, strādāja ar 75,332 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija cieta zaudējumus 817 455 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro. “Putnu fabrikas Ķekava” akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam “Linas Agro Group”, kurā ietilpst arī “Lielzeltiņi”, “Broileks”, “Cerova” un “PFK Trader”.
