Putnis pārņem vadību partijā “Progresīvie” 17
Partijas “Progresīvie” pārstāvju sapulce par jauno organizācijas priekšsēdētāju ievēlēja pašreizējo partijas ģenerālsekretārus Robertu Putni. Savukārt līdzšinējais priekšsēdētājs Māris Graudiņš turpinās darbu kā partijas valdes loceklis.
“Esmu bijis vairāk kurators, lai palīdzētu partijas dibināšanā, nodrošinātu tās dzīvotspēju un gatavību startēt plašākā politiskā mērogā. Aizvadītā gada laikā esam progresējuši no nelielas domubiedru biedrības uz partiju ar 334 biedriem, ar savu biroju, vadības komandu, pārstāvniecību divās pašvaldībās – Aizputē un Mārupē. Esam bagāti ar iecerēm un idejām, bet neesam kļuvuši bagāti ar piecu ciparu summām partijas kontos. Varbūt tas arī ir labi. Esam bijuši pašpietiekami, pieturējušies pie saviem principiem, parādījuši, ka progresīvai politikai nauda nevar diktēt principus,” savā uzrunā pārstāvju sapulces dalībniekiem teica Graudiņš.
Viņš arī pauda gandarījumu par cienīgu startu pērnā gada pašvaldību vēlēšanās, kur “Progresīvie” ieguva četrus mandātus Aizputes novada domē un vienu Mārupes pašvaldībā. Kaut arī partija nav pārstāvēta nacionālā līmenī, tā pamanījusies iegūt atspoguļojumu medijos, īstenojot dažādas protesta kampaņas – pret Jūrmalas domes bezdarbību Slokas ugunsgrēka gadījumā, pret Ģenerālprokuratūras kūtrumu “oligarhu lietas” izmeklēšanā, informatīvā kampaņa ar aicinājumu reformēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), sākta parakstu vākšana manabalss.lv par veselības aprūpes pilnveidošanu.
Vienlaikus Graudiņš atzina, ka vairākas ieceres nav izdevušās kā plānots, piemēram, konsultācijas ar biedriem esot “pieklibojušas”. Tādēļ viņš atteicās kandidēt uz vēl vienu termiņu, lai dotu vietu “jaunākiem un enerģiskākiem biedriem”.
Partijas valdē ievēlēti Ansis Dobelis, Antoņina Ņenaševa, Dace Kavasa, Edgars Labsvīrs, Ervins Labanovskis, Ieva Lazda, Māris Graudiņš, Mārtiņš Kossovičs, Roberts Putnis.
Uz valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja tikai Putnis, kurš tika ievēlēts ar 60 balsīm par un 14 pret.
“Aicinu nepieļaut, ka šī partija kļūst par “Putņa partiju”. Mēs esam idejiski un morāli spēcīgi organizācija nevis viena cilvēka projekts. Mums jāmaina Latvijas valsts politika Ziemaļvalstu virzienā, bet to varam izdarīt tikai, ja darām kopā. Jo priekšā ir daudz izaicinājumu, Latvijas sabiedrība ir konservatīva, turklāt tajā dominē atsevišķu kapitāla īpašnieku vara, kas ar naudas līdzekļiem nedemokrātiski cenšas virzīt valsts politiku savā virzienā. Mēs to varam mainīt!” savā pirmajā runā pēc ievēlēšanas teica Putnis.
Roberts Putnis, atskaitoties par paveikto ģenerālsekretāra amatā, informēja, ka pirmā darbības gada laikā partija ziedojumus un biedru naudās saņēmusi aptuveni 26 000 eiro. “To esam saņēmuši no ļoti dažādiem avotiem. Partijai nav lielu un ietekmīgu ziedotāju un tas ir labi!” uzsvēra Putnis. Pagājušonedēļ partija arī atvērusi savu biroju Rīgā, Birznieka-Upīša ielā.
Pirms gada partiju “Progresīvie” dibināja 220 biedri, bet šobrīd to skaits pieaudzis līdz 334. Taču atsevišķai kandidēšanai Saeimas vēlēšanās nepieciešami vismaz 500 biedri. “Līdz vasaras sākumam jāiesaista vēl vismaz 166 cilvēki,” apņēmies jaunais priekšsēdētājs Putnis.
Pašlaik “Progresīvie” ved sarunas par kopīgu startu vēlēšanās ar partiju “Kustība Par”, kuras līderis Daniels Pavļuts kā viesis bija ieradies uz pārstāvju sapulci. “Progresīvie ir viens no mūsu prioritārākajiem partneriem, ne tikai tādēļ, ka mūsu programmas ir radniecīgas, bet tādēļ ka jūsos redzam līdzīgu degsmi kā “Kustības PAR” biedros. Degsmi īstenot tās pārmaiņas, kuras gaida mūsu sabiedrība,” uzrunā kongresa delegātiem teica Pavļuts.
Pārstāvju sapulcē gan jautājums par politisko apvienību netika skatīts. “Pašlaik “Progresīvo” valde turpinās sarunas ar potenciālajiem partneriem un, ja tās būs veiksmīgas, tad partija sanāks uz jaunu kongresu, lai pieņemtu lēmumu par kopīgu startu vēlēšanās. Tas varētu notikt ātrākais pēc diviem mēnešiem,” teica Putnis.
Kongresā tika apstiprināta jauna partijas programmu, kurā iezīmētas galvenās “Progresīvo” vērtības (progress, solidaritāte, brīvība, vienlīdzība, daba un vide), ideāli (darbs, drošība, bērni un ģimene) un 33 apņemšanās, kas būtu jāīsteno, lai Latviju pagrieztu.
Tajā skaitā paredzēts, ka Latvijas valsts attīstību nevar vērtēt tikai pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma, jāņem vērā arī ANO Laimes indekss, kas vērtē iedzīvotāju apmierinātību. Tāpat paredzēts palielināt veselības budžetu līdz 8% no IKP, piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, atbalstīt Eiropas Savienības federalizāciju un, protams, ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, piemērojot diferencētas likmes ne tikai ienākuma nodoklim, bet arī akcīzei, nekustamā īpašuma nodokļiem un pat soda naudām.
