Putniņš: “Tā ir mukšana prom no problēmas. Tas ir pilnīgi aplami, un to runā Izglītības ministrija” 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” Jelgavas poliklīnikas un PSKUS neiroķirurgs, NRC “Vaivari” valdes loceklis Renārs Putniņš kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu mēnesi pirms 9. klašu centralizēto eksāmenu sesijas nolēmusi arī šogad nepalielināt minimālo slieksni 9. klašu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un saglabāt to 10% līmenī.
Savulaik centralizēto eksāmenu nokārtošanai pietika pat ar necila 5% vērtējuma sasniegšanu, tāpēc minimālā vērtējuma slieksni eksāmenu nokārtošanai līdz 2024./2025. mācību gadam bija plānots pakāpeniski paaugstināt līdz 20%. Jau paceļot šo slieksni līdz 10%, būtiski auga eksāmenus nenokārtojušu skolnieku skaits, tāpēc plāni tika mainīti un jau pērn valsts uz gadu atlika minimālā vērtējuma sliekšņa paaugstināšanu līdz 15%. Tagad paaugstināšanu līdz 15% plānots atlikt vēlreiz.
Runājot par bērniem, kuriem ir grūtības skolā, Putniņš raidījumā norādīja uz to, ka Zviedrijā pieeja šai problēmai ir krietni atšķirīgāka: “Kad es biju kursos Zviedrijā un runājām tur ar universitātes profesoru, viņa stāstīja, ka, ja bērns nemācās, tad ir sociālie dienesti, kas dodas uz mājām un skatās, kāda tam bērnam ir vide, jo viņi nesaka, ka bērns ir vainīgs, bet gan, ka problēma ir vidē.” Viņš uzsvēra, ka arī Latvijā jāpievērš lielāka uzmanība apstākļiem, kādos bērni dzīvo, nevis vainot bērnus, ja viņiem ir grūtības ar mācību vielu apguvi.
Putniņš lēmumu nepalielināt minimālo slieksni vērtē ļoti kritiski, norādot uz pieejas būtisku nepilnību: “Es uzskatu, ka tā ir strausa politika. Skaidrojums, ka procentuālā latiņa netiek celta tikai tāpēc, ka tad nenoliks vairāk bērni eksāmenus, manā uztverē ir briesmīgs.”
Viņš uzskata, ka, paaugstinot slieksni, varētu iegūt reālāku skatu uz skolēnu zināšanu līmeni, kas ļautu risināt problēmas efektīvāk: “Es būtu teicis, ka ir jāceļ vēl augstāk, jo tad mēs redzam to reālo līmeni un reālo situāciju. Tad mēs varam izķert un risināt problēmu.”
Šādā pieejā Putniņš saskata izvairīšanos no problēmas risināšanas, kas, viņaprāt, nav pieņemami: “Tā ir mukšana prom no problēmas, tas nav pareizi. Tas ir pilnīgi aplami, un to runā Izglītības ministrija.”
