Putniņš ar zelta izpletni nelēks. “Bauskas alus” pakļūst zem Goliāta. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Putniņš ar zelta izpletni nelēks
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, atbalstot kompensāciju izmaksāšanu padomes priekšsēdētājam Pēteram Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei. Samaksāt uz priekšu par to, ka nestrādās – tas ir pirmais šāda veida “zelta izpletnis” publiskajā sektorā.
Vai Putniņš un Razāne atkāpsies no amata līdz 1. augustam? Uz šo jautājumu FKTK vadītājs neatbild. Atbilde jāizsecina. Vispirms, vadoties no viņa sludinātajiem principiem. “Jāspēj strādāt valsts labā,” bet “ja izdari pārkāpumu, septiņās minūtēs esi gatavs atstāt amata krēslu.” Solīts, darīts – arī tad, ja likums tik daudz neprasa. Neviens nenoliedz, ka nerezidentu Augeja staļļus izmēza Putniņa vadītā FKTK.
Otrkārt, vadoties no FKTK iekšējā konflikta loģikas. Iepriekšējās valdības vadītājs Māris Kučinskis atzinis, ka Putniņš ir labs pārmaiņu vadītājs un ka sliktais Latvijas tēls radies no viņa vietnieces (un sāncenses) Guntas Razānes aktivitātēm. Gan biežā brokastošana ASV vēstniecībā, gan sagrozīta informācija par FKTK vadību, gan iestāšanās par “ABLV” bankas nodošanu maksātnespējas administratoriem, uz ko cerēja tagad jau nelaiķis Bunkus, – tas viss radīja aplamu starptautisko priekšstatu par FKTK. ASV centieni novērst naudas atmazgāšanu sakrituši ar vietējām interesēm, kuras, Putniņa vārdiem, “atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus”.
Treškārt, vadoties no starptautisko institūciju vērtējuma. No 40 FATF rekomendācijām, kuru ieviešanu “Moneyval” vērtēja, sagatavojot 2018. gada ziņojumu, tikai 13 attiecas uz finanšu sektoru. Kritikas bultas vērstas bija pret Kontroles dienestu, vājo policijas darbu, un FKTK bija viena no vislabāk novērtētajām iestādēm. Arī FKTK likumprojekta anotācijā nav pamatojuma, kāpēc jāmaina vadība un jāpaplašina padomes sastāvs.
Ceturtkārt, jau pagājušajā vasarā sabiedrotie pārmeta Saeimai, ka nav labi taisīt politisko pārvaldību banku uzraugam. Tāpēc tagad Pēters Putniņš pašpārliecināti iestājas par FKTK cieņu un godu: “Runa ir par politisku neatkarīgas iestādes ietekmēšanu un vadītāju piespiedu nomaiņu, kurus amatā taču iecēlis Latvijas Republikas parlaments un kuru mandāts ir spēkā līdz 2022. gadam.”
Mainīt FKTK pieeju pārmaiņu vadībā neprasa neviena “Moneyval” rekomendācija. Acīmredzot premjeram Krišjānim Kariņam “finanšu sektora kapitālo remontu” vieglāk pārdot amerikāņiem, it īpaši Maršalam Bilingslijam, ja ne tikai uzbūvēs naudai šaurākas durvis un padarīs stingrāku kontroli, bet arī ja nomainīs apdzīvojamās platības namsaimnieku.
Vadoties gan no FKTK vadītāja paša sludinātajiem un no banku uzraugu neatkarības principiem, gan pēc iekšējā konflikta loģikas, gan pēc “Moneyval” rekomendācijām – neviens nav tāds (izņemot personisko izdevīgumu), kuru dēļ Pēters Putniņš izlēktu ar sagatavoto “zelta izpletni”. Bet Gunta Razāne lēks – droši vien tai virzienā, kur zelts spīd, jo cerības ieņemt FKTK vadītāja krēslu izplēn. To redzēsim pēc kāda laika, vai bijušais ASV vēstnieks (2012–2016) Andris Razāns ar ģimeni atkal varēs atgriezties vēstnieka darbā.
Noslēpums. Kurš gribēs biroju “Stūra mājā”
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) izsludinājusi pieteikšanos izsolei par tiesībām uz 30 gadiem nomāt “Stūra māju” – “VNĪ” apritē sauktu par “Tetera namu” – Rīgā, Brīvības ielā 61. Izsole notiks 1. augustā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vārna slavēt slavē ēkas attīstības potenciālu, bet neslēpj, ka nomniekam vēl būs krietni jāiegulda tās remontā un pārbūves dokumentācijas sakārtošanā.
Čekas darbību atspoguļojošā Okupācijas muzeja ekspozīcija “Stūra mājas” – “Tetera nama” pirmajā stāvā palikšot. Iespējamajiem nomniekiem piedāvā tos vairāk nekā 7000 kvadrātmetrus telpu, kas sākas līdz ar otro stāvu.
Jāteic, ka kopš 2008. gada, kad bijušo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas mītni atstāja Valsts policija, vismaz pēc publiski pieejamās informācijas spriežot, neviens komerciālo telpu īrnieks vai pircējs nav izrādījis par to nopietnu interesi. “VNĪ” gadiem lūkojusi sabiedrības apziņā aizstāt drūmās “Stūra mājas” tēlu ar zīmolu “Tetera nams”. Arī “VNĪ” jaunākajā paziņojumā par nomas izsoli mēģināts ne nu gluži pavisam paturēt noslēpumā šīs 1912. gadā celtās septiņstāvu būves drūmo pagātni, bet pēc iespējas neuzsvērt gan. Drīzumā redzēsim, kā uz to reaģēs nekustamo īpašumu tirgus darboņi. Līdzšinējā attieksme bijusi skeptiska. Neoficiāli dzirdēts, ka “Tetera nams” lāgā nespējot konkurēt ar jaunbūvētajām biroju ēkām. Nav runa tikai par “čekas lāstu”, bet arī par tādām prozaiskām lietām kā izmaksas un autostāvvietas trūkums.
Starp citu – agrākajām VDK ēkām Viļņā un Tallinā ar jaunu funkciju apgūšanu līdz šim kaut kā veicies labāk – Lietuvā bijušajā čekas mājā atrodas vairākas tiesas un Genocīda upuru muzejs, savukārt igauņi savu čekas rezidenci Pagari ielā 1 Tallinas vecpilsētā vēl 2013. gadā pārdeva privātam investoram, kurš tajā iekārtoja ekskluzīvus dzīvokļus un apartamentus viesu izmitināšanai. Tie esot itin pieprasīti.
Dīvainība. Par zaudējumiem aizmirstam?
Pagājušajā nedēļā svinīgi tika atklāti pirms daudziem gadiem demontētās dzelzceļa līnijas Mažeiķi–Reņģe atjaunošanas darbi. Pasākumā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Polijas ministri, priecīgi, viens otru apsveica…
Viss jau būtu jauki, taču to aizēno fakts, kā dzelzceļa līnija tika demontēta, un tas, ko par šādu rīcību Lietuvai noteica Eiropas Komisija (EK). Attiecīgais dzelzceļa posms tika slēgts 2008. gadā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” un Polijas naftas koncernam piederošā uzņēmuma “Orlen Lietuva” konflikta dēļ. EK pēc Latvijas un “Orlen Lietuva” pieprasījuma 2013. gadā sāka izmeklēšanu, un 2017. gada oktobrī EK noteica Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Tā paša gada nogalē Lietuvas valdība nolēma Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmu atjaunot. Tas jāpaveic līdz šā gada beigām.
Kā “LA” noskaidroja Satiksmes ministrijā, 28 miljoni eiro ir sods, kas Lietuvas pusei ir jāmaksā EK, bet saskaņā ar nolēmumu savu zaudējumu kompensāciju var prasīt arī cietušās puses – “Latvijas dzelceļš”, “LDz Cargo” un ostas. “Mūsu tautsaimniecība tā dēļ cieš ap 15 miljonu eiro zaudējumus gadā,” tā “LA” rudenī teica Edgars Tavars, toreizējais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš uzskata, ka svarīgi aprēķināt precīzus zaudējumus, iespējams, piesaistot starptautisko auditorkompāniju, lai tos varētu iesniegt tiesā zaudējumu piedziņai.
Tiesa, patlaban gan nekas vēl nav dzirdēts par prasībām tiesā. Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits jau “sapņo” par to, kā atjaunotā dzelzceļa posmā varētu sākties ne tikai kravas, bet arī pasažieru pārvadājumi.
Darījums. “Bauskas alus” pakļūst zem Goliāta
Par vienu vietējiem uzņēmējiem piederošu alus darītavu mazāk. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka daudzu iecienītā “Bauskas alus” īpašnieki visas 100% uzņēmuma daļas pārdod SIA “Cido grupai”, kura savukārt par 99,99% pieder dāņu lielajam dzērienu koncernam “Royal Unibrew”. (Formāli vēl gan Konkurences padomei mēneša laikā jāpieņem lēmums, vai atļaut šo apvienošanās darījumu, ar kuru dzērienu ražotājam SIA “Cido grupa” piederošais uzņēmums SIA “Lāčplēša alus” iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju SIA “Bauskas alus”.)
Apsveikt šajā gadījumā noteikti var “Bauskas alus” līdzšinējos īpašniekus ar veiksmīgu darījumu, taču diez vai priekā lēkāt vajadzētu alus cienītājiem un vispār Latvijas alus nozarei. “Royal Unibrew” ir ārkārtīgi ass un agresīvs koncerns, kas jau izsenis pazīstams kā uzņēmums, kas konkurences cīņā izmanto dažādus paņēmienus. Vai Rīgā esošā Kalnciema kvartāla tirgus mīļotāji kaut reizi tur ir dzēruši kādu alu, kas nebūtu “Royal Unibrew” paspārnē? Diez vai, jo citiem ražotājiem šīs vietas durvis ir slēgtas. Tur varat iedzert, piemēram, “Lielvārdes” zīmola alu, arī “Madonas”. Grupā ražo arī “Staburaga” alu un “Lāčplēsi”. Tik latviski nosaukumi, tik latviskas un leģendām apvītas šo alus zīmolu reklāmas redzētas TV ekrānos. Vienīgi žēl, ka tie visi ir ražoti Lietuvā. Droši vien drīz Kalnciema kvartāla tirgū ieraudzīsim arī “Bauskas alu”.
Tāpat nedrīkst nepieminēt koncerna cīņu par šobrīd populārā arodalus jeb “craft” segmenta publiku. Skaidrs, ka, piedāvājot zināmu stilu lētas imitācijas par ārkārtīgi lētu cenu, līdz arodalum “Royal Unibrew” ražotajam “Lielvārdes” alum ir kā līdz Mēnesim. Mērķis ir dempingot cenas, galu galā iznīcinot konkurentus, pēcāk jau pašiem ceļot cenas. Neesam jau unikāli – Lietuvā “Vilkmerģes” un “Kalnapilis” zīmoli ir tādi paši.
Tas viss liek ar bažām lūkoties “Bauskas alus” virzienā, kaut uzņēmuma pārstāvji sola, ka nekas nemainīsies. Līdzīgi savulaik izteicās arī “Vilkmerģes” pārstāvji, bet alu zem šī vēsturiskā nosaukuma Ukmerģē neražo jau vairākus gadus. Agrāk vai vēlāk, bet nevar izslēgt optimizāciju uzņēmuma iekšienē, visu iekļaujot vienotā ražošanas un loģistikas ķēdē, paliekot vien “Bauskas” zīmolam.
Attieksmi pret darījumu izteicis arī bāra “Taka” īpašnieks Juris Cinītis, kurš savā bārā piedāvā tikai Latvijā ražotu alu. Viņš jau paziņojis, ka “Bauskas” zīmols viņa bārā vairs atrodams nebūs.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Viesturs Sprūde, Ainārs Sauka, Raivis Šveicars
