Putniņš: “”ABLV” likvidējās pagātnes grēku dēļ.” 1
Ceturtdien Eiropas Parlamenta Īpašajā finanšu noziegumu izpētes komitejā (TAX3) Eiropas Parlamenta deputāti uzklausīja un pēcāk iztaujāja trīs dažādu valstu regulatoru teikto par attiecīgo valstu teritorijās likvidēto banku gadījumiem, kuras apsūdzētas naudas atmazgāšanā. Tostarp komitejā runāja arī Latvijas regulatora Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš, kurš dalījās ar saviem spriedumiem par “ABLV” banku.
P. Putniņš savā uzrunā norādīja, ka gadu gaitā FKTK bankām likusi izpildīt dažādas prasības, par kuru neizpildīšanu tās sodītas. Tostarp arī “ABLV”, kuri tieši vai netieši, bet pieķerti dažādu nelikumību pastrādāšanā vai līdzdalībā. Taču līdz ar ASV valdības ziņojumu banka faktiski tikusi izolēta no tirgus, kas nozīmējis tās funkcionēšanas neiespējamību un pašlikvidēšanos. Viņš lika noprast, ka ASV ziņojums bijis ļoti ietekmīgs, taču tiešā veidā ASV neesot aizvērušas banku. Banku “nogalinājis” tirgus, kas pēc ziņojuma reaģējis pārāk saasināti, noslēdzot bankai iespēju, piemēram, pārdot vērtspapīrus u. c. svarīgas darbības. Putniņš arī brīdināja citas valstis, ka šāda ziņojuma dēļ likvidētos jebkura banka, ja tirgus reaģētu tik asi. “Nav tā, ka ASV ziņojums mūs pēkšņi pārsteidza – lielākā daļa no “FinCEN” ziņotā mums bija zināms. Nevar noliegt, ka Latvijā joprojām naudas atmazgāšanas problēma pastāv, bet esam veikuši lielu darba apjomu, lai to mazinātu. Piemēram, 2016. gadā “ABLV” uzlikām lielāko naudas sodu Latvijas vēsturē. Mans vērtējums būtu tāds, ka “ABLV” likvidējās vēstures dēļ – gadu gaitā tai bija pārāk daudz pārkāpumu un melno plankumu,” sacīja P. Putniņš, nosaucot gan Moldovas lietu, gan Ziemeļkorejas sankciju neievērošanu u. c. pagātnes grēkus.
Kariņš prasa iniciatīvu no FKTK
Ass savos jautājumos bija EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš no P. Putniņa centās uzzināt, kāpēc bija jāgaida līdz ASV nāvējošajam paziņojumam, kamēr FKTK tik vien kā bankai lika sodus. Kariņš arī pieminēja Igaunijas gadījumu, kuru “Versobank” zaudēja licenci pēc Igaunijas regulatora lūguma, nevis lūza citas valsts institūcijas vadzis. “Mums raksturīgi, ka visas iestādes teic, ka viss ir kārtībā, seko jebkuram likumam, pat ja tas ir greizs. Mums, likumdevējiem, jāsaprot, kas likumā jāmaina, lai varētu veikt attiecīgas darbības. To vislabāk zina viņi, nevis mēs. Mēs situāciju varam mainīt, bet viņiem jānāk ar priekšlikumiem,” sacīja Kariņš.
Pie kāda noteikta kopsaucēja komiteja vairāk nekā divu stundu ilgajā uzklausīšanā tā arī nenonāca. Arī K. Kariņš pēcāk žurnālistiem uzsvēra, ka informāciju no regulatoriem varējis dabūt vien ar spīlēm, kā raujot zobu bez anestēzijas. Taču komitejas laikā varēja noprast, ka EP varētu sākt diskusijas par īpašas institūcijas, uzrauga izveidošanu, kas nodarbotos tikai ar naudas atmazgāšanas problēmām bankās.
Komitejā pirmais par iespēju izveidot šādu institūciju izteicās cits Latvijas deputāts Roberts Zīle. Viņa ierosinājumam piekrita arī P. Putniņš un lielākā daļa citu iesaistīto. Taču pēcāk sarunā ar žurnālistiem P. Putniņš sacīja, ka par to vēl noteikti būs diskusijas, taču šādu institūciju noteikti atbalstīs mazās valstis. “Tas būtu daudz lētāk, nekā katrā valstī uzturēt dienestus. Veidotos Eiropas “FinCEN” un būtu divas lielas iestādes, kas sargātu transatlantisko drošību. Zinām, cik daudz naudas attīstībā iegulda “FinCEN” – analītika ir viņu mugurkauls. Tikai pēc šo ieguldījumu veikšanas ASV kļuva tik kompetenta. Viņi ir tālāk tikuši uzraudzībā nekā mēs,” Eiropas uzraugu nespēju atzina P. Putniņš, taču tāpat atzina, ka ar sev uzliktajiem pienākumiem tiek galā un nekādu auditi viņu nebaida.
Savukārt K. Kariņš norādīja, ka vispirms lietas jāmaina nacionālā līmenī, jo Eiropas līmenī izmaiņas varbūt būtu pēc pieciem gadiem, ja izdotos pārliecināt lielās valstis, kuras noteikti pretotos šāda uzrauga izveidei. “Saprotu, ka FKTK piekrīt “FinCEN” graujošajam ziņojumam, kurā amerikāņi pārmet, ka “ABLV” bankas vadība sistemātiski organizējusi naudas atmazgāšanu. Ja FKTK tam piekrīt, kāpēc nav rīkojušies? Tā ir mūsu valsts problēma – it kā viss ir kārtībā, tomēr nav. Ja viņiem nav kādu sviru, ar kurām mainīt situāciju, tad jāmaina likumi, bet mums vajag viņu iniciatīvu un idejas, kas trūkst. Viņu nespēja ātri rīkoties apdraud Latvijas reputāciju, mūsu tautsaimniecību. Jau sen bija jāpanāk bankas biznesa modeļa maiņa, nevis jāgaida tās likvidācija,” norādīja deputāts.
Citu valstu “tumšās” bankas turpina darbu
Uzstājoties EP priekšā, P. Putniņš arī uztraucās par izveidojušos situāciju, kurā, viņaprāt, vissmagāk cietusi tieši Latvijas puse. “Nav normāli, ka banku Latvijā slēdz, jo ir pārkāpumi par naudas atmazgāšanu, bet bankas citur ES, kuras darbojas ar šiem pašiem līdzekļiem, turpina darbu, it kā nekas nebūtu noticis,” norādīja FKTK vadītājs. “Ziemeļkorejas gadījumā nebija tiešu pārkāpumu, bet šo jautājumu uztvērām nopietni un uzlikām sodus arī tām bankām, kuras bija netieši iesaistītas. Latvija bija vienīgā, kas šādi rīkojās. Neesmu dzirdējis, ka kāda cita ES jurisdikcija sodīja savas bankas, kurās arī gāja cauri šī pati “netīrā” nauda. Kur tad ir šie vienotie spēles noteikumi, ar ko slavena Eiropa,” vaicāja P. Putniņš. “Neattaisnoju “ABLV”, jo pie esošās situācijas paši ir vainīgi, taču mums jāizdara secinājumi. Izskatās, ka mēs esam kādā īpašā statusā.”
Turpinot par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanas gadījumu, par ko ASV puse apsūdzēja arī “ABLV”, P. Putniņš norādīja, ka ASV par sankciju pārkāpumu var apvainot jebkuru, ja vien ir kādas aizdomas. Savukārt Eiropas un Latvijas juridiskā situācija pieprasa pierādījumus. “Ja tādu nav, mēs neko nevaram izdarīt – mēs tiesā zaudēsim. Šis jautājums ir Drošības policijas pārziņā. Ja sankciju pārkāpums bija, tad par to kādam jāsēž cietumā. Ja ne, tad “ABLV” bija dots laiks atspēkot apsūdzības, taču tirgus reaģēja tik saasināti, ka šīm 60 dienām nebija nozīmes un banka vairs nespēja funkcionēt,” norādīja FKTK vadītājs.
Interesanti, ka pēcāk sarunā ar žurnālistiem P. Putniņš bija nedaudz apvainojies uz K. Kariņa gana asajiem jautājumiem, norādot, ka Igaunijas deputātiem pret Igaunijas regulatoru neesot bijusi tik slikta attieksme. Taču K. Kariņš pēcāk norādīja, ka pastāv būtiskas atšķirības starp Latvijas un Igaunijas gadījumiem, kuros viena puse tikai likusi sodus, kamēr otra puse pati atņēmusi licenci. “Es varu klusēt vai neklusēt, bet man bija daudz neskaidrību un tādu ir joprojām, tāpēc ir svarīgi, lai FKTK beidzot nāk ar priekšlikumiem,” teica EP deputāts. Taisnības labad gan jāpiemin, ka, esot uz vietas Briselē, K. Kariņa jautājumi Latvijas regulatoram bija ārkārtīgi maigi, salīdzinot ne tikai ar Maltas deputātu, bet citu valstu deputātu vērstajiem jautājumiem Maltas regulatoram, pār kura galvu gāzās ievērojams pārmetumu vilnis.
Kā zināms, Maltas regulators ilgstoši nespēja izkontrolēt “Pilatus bank” naudas atmazgāšanu, kurā, iespējams, iesaistīta pat Maltas premjera sieva. Pierādījumi rāda, ka zem bankas slēpjas Azerbaidžānas elite, kura ar bankas palīdzību veikusi dažādus nelegālus naudas pārvedumus. Taču ne tikai par regulatora nespēju kritizēja Maltas pusi, bet arī par Maltas prezidentūras nespēju panākt progresu naudas atmazgāšanas ierobežojošu mehānismu radīšanā. Kā izteicās K. Kariņš, astoņu tikšanos laikā starp EP deputātiem un Maltas prezidentūras pārstāvjiem no Maltas puses neesot bijusi nekāda vēlēšanās problēmu risināt. Ko uzreiz izdevies daļēji paveikt, kad par ES prezidējošo valsti kļuva Igaunija.
