Putni neiekāro, mēs ceļam godā 0
Irbenes iederas stiprumogu saraksta augšgalā. Gan spējā apvienot izcilas garšas un dziednieciskās īpašības, gan tāpēc, ka cauru ziemu saglabājamas svaigas.
* Augs lietojams gan tradicionālajā un tautas medicīnā, gan kulinārijā un konditorejā. Irbenes augļos daudz cukuru, pektīnvielu, miecvielu, vitamīnu. Miza satur sveķveida vielas, glikozīdus, flavonoīdus, glumu konsistenci veidojošos saponīnus, dažādas vērtīgas skābes. Ziedos un lapās ir pat tādas organismam vajadzīgas minerālvielas kā molibdēns, selēns un bārijs, sēklās – daudz eļļas.
* Dziedniecisko īpašību dēļ irbeņogas dažkārt dēvē par zāļu zāli – tās nomierina nervus, veicina svīšanu, mazina drudzi, palīdz pret klepu, gremošanas trakta kaitēm, sklerozi, stiprina sirdi, mazina sāpes, der iekaisušas mutes gļotādas skalošanai.
Pavasarī nenokavē
Irbeņkoka mizā esošajām vielām piemīt savelkoša un asiņošanu mazinoša iedarbība, tās nomierina centrālo nervu sistēmu, normalizē holesterīna līmeni asinīs. Tāpēc kaltētām miziņām vieta katrā mājas aptieciņā, tikai specifiskās smaržas dēļ tās vēlams glabāt slēgtā traukā.
Tiklīdz pavasarī atsākas sulas ritējums, jaunajos zariņos veido aptuveni pāris centimetru platus lokveida griezumus un novilkto mizu izžāvē.
* Izmanto galvenokārt novārījumam (ēdamkarote mizu uz glāzi ūdens). Ārīgi lieto asiņošanas apturēšanai no deguna, iekšķīgi – pa trim ēdamkarotēm trīs reizes dienā pēc ēšanas – nervu nomierināšanai dažādu spēju uztraukumu gadījumā, asinsspiediena pazemināšanai, kā arī lai mazinātu hemoroīdu asiņošanu. Der arī acu kompresēm, ja ir konjunktivīts.
* Piecdesmit gramus mizas savāra litrā ūdens, to pievieno vannas ūdenim, ja moka dermatīts, ekzēma vai citas hroniskas ādas vainas.
* Mizu novārījumā krāsota vilnas dzija iegūst patīkami tumšzaļu toni.
Pārliecinies tūlīt – labs!
Februārī irbeņu krūmu zari daudzviet vēl ogu pilni, jo putni šos sarkanos kauleņus par gardumu neuzskata. Ogām ir īpatnēja smarža. Savāktas tās labi glabājas svaigas: ķekarus sagriež un pakarina vēsumā – kādā nojumē, malkas šķūnītī vai lodžijā. Galvenais, lai nesalīst. Vai novieto ledusskapī. Tās jau rudenī var sasaldēt, jo ogas ir garšīgākas, kad dabūjušas aukstumu.
Kārums, kas vienlaikus ir zāles
* Caur sietu izspiestas ogas (var saberzt putriņā ar visiem kauliņiem) un attiecībā 1:2 sajauc ar medu. Pa karotei lietots, šis gardais maisījums veicina aknu darbību un palīdz tikt galā ar bronhītu vai pneimoniju, kliedē satraukumu un stiprina organismu, lai slimības netiktu klāt.
Ar medu sader arī irbeņu sula, ko lieto pa kādai trešdaļai glāzes trīs vai četras reizes dienā pirms ēšanas. Tāda uzlabo pašsajūtu un sniedz papildu enerģiju, ja ir liela slodze. Īpaši ieteicama kungiem labākajos gados.
Tautas medicīnā irbeņu sulu jau izsenis lieto arī onkoloģisko slimnieku pašsajūtas uzlabošanai.
* Ja piemetusies angīna vai aizsmakusi balss, saujiņu saspaidītu ogu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj nostāvēties, tad skalo kaklu, pie reizes kādu malku arī iedzerot.
* Sasaldētas ogas, savārītas ar pienu, palīdz pret klepu.
* Karote svaigu ogu (var saberzt) pusstundu pirms maltītes ir labs līdzeklis aizcietējumu novēršanai, der arī kolīta un gastrīta slimniekiem.
* Ja seja pinnēs, to vēlams apziest ar irbeņu sulu, ko pēc pusstundas noskalo.
* Ja māc hronisks nogurums vai pārpūle, der tēja, kuras sastāvā viena daļa sasmalcinātu žāvētu irbeņogu, piecas – mežrozīšu augļu, divas – piparmētru lakstu. Ēdamkaroti šā drogu maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj pusstundu ievilkties, tad izkāš, papildina ar vārītu ūdeni, līdz glāze pilna. Pirms gulētiešanas izdzer.
* Puteņa vakaros iemalko nomierinošu tēju no vienādās daļās ņemtām žāvētām irbeņogām, brūklenēm, dzērvenēm, kaulenēm un priežu pumpuriem.
Irbeņogu našķi
* Pikantā mērce – irbeņu biezsulai pievieno saberztas kadiķogas, ja patīk, var pielikt sāli, cukuru un citas garšvielas. Lieto pie gaļas ēdieniem kečupa vietā; īpaši labi sader ar teļa gaļu.
* Ķirbja biezenim pievieno irbeņu sulu, saldina pēc garšas. Var ēst tāpat vai kopā ar biezpiena masu, putukrējumu, biezputru.
* Kā piedevu bubertam dzērveņu mērces vietā var pasniegt vieglu irbeņogu ķīseli. Uz litru ūdens ņem glāzi vai pusotru sulas, pēc garšas saldina un pievieno cieti.
* Gatavojot desertu ar sārtu želejas virskārtu, saldinātai irbeņu sulai pievieno želatīnu.
Vasarā nenokavē
* Ap Jāņiem ievācami irbenāju ziedu ķekari. Ziediem piemīt temperatūru pazeminoša, organismu spēcinoša un urīndzenoša iedarbība. Labi iederas jauktajās tējās.
Ziedu uzlējums šķīdina krēpas, darot vieglāku atklepošanu, veicina svīšanu, ja iekaisuši elpceļi, der pret sklerozi. Tas palīdz arī pret caureju, mazina sāpes, ko izraisījuši akmeņi urīnpūslī vai vēdergraizes.
Ārīgi lietojams ekzēmas un citu ādas iekaisumu un izsitumu novēršanai.
* Tautas medicīnā tiek lietotas arī irbeņu lapas, kas vērtīgas tālab, ka satur daudz C vitamīna. Lapu sulu var izmantot dažādu ādas iekaisumu novēršanai, bet uzlējumu – kā nomierinošu līdzekli. Arī kakla skalošanai angīnas un aizsmakuma gadījumos.
Rudenī nenokavē
Irbeņogas ar savu gleznumu sāk priecēt acis jau augusta beigās un septembrī, taču tad ogu gatavība vēl mānīga. Ēdot nenogatavojušās, tās var izraisīt vemšanu! Ogas piemērotas lietošanai pēc salnām vai sasaldēšanas ledusskapī, kad mazinājies to specifiskais rūgtums.
* Irbeņogas lieliski noder ievārījuma, marmelādes, želejas un sulas gatavošanai.
* Tās var kaltēt – gan izmantošanai tējās, gan lietojot kā garš-vielu (tad tās labāk samalt vai saberzt).
* Pirms no irbenēm gatavot ziemai paredzētus gardumus, ogas var blanšēt – pāris minūtes paturēt verdošā ūdenī, pēc tam nelielā ūdens daudzumā savārīt mīkstas un izberzt caur sietu. Masai pievieno cukuru (1:1), lēni savāra biezā masā. To pāris centimetru biezā kārtā uzlej uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru. Kad masa sastingusi, sagriež, apžāvē, apkaisa ar rupju cukuru – pašiem savas veselības konfektes.
* Sēklas var pagrauzdēt, samalt un lietot līdzīgi kā cigoriņus, ozolzīles, miežus – kafijas dzēriena gatavošanai.
Jāņem vērā! Gan irbeņogas, gan šā auga preparāti neder grūtniecēm, kā arī cilvēkiem, kuriem nosliece uz trombu veidošanos. Podagras un nieru slimniekiem no tiem būtu jāatsakās pavisam. |
