Zvejnieku tīkli 5
Kalpo ļoti ilgi. Ja pareizi uzklāj, kokam kaitējums nerodas, turklāt smagāko materiālu var vieglāk uzlikt. Tas gan jādara divatā. Vispirms jāsagatavo gara kārts, kam galā uzsists mazliet platāks dēlis, veidojot izstiepta T burta formu. Tīklu katrs paņem savā pusē uz kārtīm un kopā uzliek uz ķirša. Materiālu nevajadzētu vilkt un kārtot tad, kad tas jau uzlikts uz zariem, jo nobirst daļa ogu un tiek salauzti zari. Tīklu uzceļ līdz koka centram un saudzīgi izņem abas kārtis. Šādu segmateriālu var lietot gadiem ilgi, tāpēc ieguldījums noteikti atmaksājas. Ja acu izmērs ir 10 x 10 mm vai 15 x 14 mm, tas labi nosedz zarus un ogas putniem ir mazāk pamanāmas. Zvejnieku tīkli ir samērā dārgi, bet atmaksājas jau pēc 3–4 gadiem.
Jāpiebilst, ka ļoti būtisks ir tīkla acu izmērs. Jo lielākas rūtis, jo vieglāk putniem. Drosmīgākie uzlido uz pārsega un knābā tīklam tuvu esošās ogas, lai gan viss lielā mērā atkarīgs no tā, vai tīkls pareizi uzvilkts. Diemžēl tīkla acu izmērs ir tieši saistīts ar noēnojumu. Piemēram, balts tīkls ar 15 x 14 mm lielām acīm rada 6% noēnojumu, bet melns, smalks ar 3 x 4 mm acīm noēno jau par 10–15%, savukārt balts un blīvs ar 3 x 3 mm acīm var radīt pat 38% noēnojumu. Skaitļi gan ir aptuveni, jo dažādi ražotāji izmanto atšķirīgas tehnoloģijas, tāpēc tīklam ar vienāda izmēra acīm noēnojums var atšķirties pat vairākas reizes.
Vienalga kādu pārsegumu izmanto, tas vai nu rūpīgi jāapsien ap stumbru, vai ar akmeņiem vai smagiem kokiem jānostiprina pie zemes. Ja tīkla izmērs ļauj, labāk stiprināt pie zemes, jo koks var brīvāk augt, lapas un zari nav saspiesti un putni tik viegli nevar uzlaisties un piekļūt ogām.
