Putņa atgriešanās 3
“Pašreiz Eiropā notiek globāla tektoniska divu dažādu vērtību sistēmu sadursme, un es redzu iespējas pielikt savu roku, lai ietekmētu šos procesus Latvijas interesēs,” par savu motivāciju atgriezties Latvijā teic bijušais sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājs Roberts Putnis, kurš izvēlēts par Kultūras ministrijas topošās Mediju politikas nodaļas vadītāju.
Konkursa komisija esot pozitīvi novērtējusi Putņa kompetenci visos izvirzītajos kritērijos – svešvalodu zināšanas, mediju politikas pārzināšana, komunikācijas un sadarbības prasmes, darba organizācijas un vadības pieredze. Komisija arī uzsvērusi, ka šis kandidāts apliecinājis vispusīgas, tostarp starptautiskā pieredzē gūtas zināšanas.
Putnis ir beidzis Rīgas 64. vidusskolu, Latvijas Universitātē ieguvis augstāko izglītību politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās, maģistrantūrā studējis tiesību zinātnes Ķelnes universitātē. Viņa bijušo darbavietu saraksts ir diezgan garš, bet lielākoties pieredze saistīta ar nevalstiskajām organizācijām (jauniešu klubs “Māja”, “Eiropas kustība Latvijai”), bet vislielāko ievērību Putnis guvis no 2004. līdz 2007. gadam, vadot sabiedrību par atklātību “Delna”. Šajā laikā viņš pamanījies sarīkot spilgtas protesta akcijas (piemēram, 2004. gadā pret Ingrīdas Ūdres virzīšanu eirokomisāres amatam). 2008. gadā viņš pameta darbu “Delnā”, kļūstot par “Parex” bankas Minhenes klientu apkalpošanas centra vadītāju, bet drīz no šī amata atlaists. Pēdējos gadus vadījis apdrošināšanas kompānijas BTA Vācijas filiāli. “Pamest Vāciju pēc septiņiem šeit nodzīvotiem gadiem ir finansiāli un personīgi nesaprātīgs lēmumus,” telefonsarunā atzīst Putnis. Taču uz dzimteni viņu vilcis jau agrāk, 2013. gadā viņš neveiksmīgi kandidējis uz Latvijas Televīzijas valdes locekļa amatu un pēc tam par šo lietu tiesājies ar NEPLP. Pazinēji Putni raksturo kā kaismīgu cīnītāju par eiropeiskām vērtībām un cilvēktiesībām, kurš nevairās no skandāliem un tiesāšanās.
Jautāts par jaunajā amatā veicamajiem darbiem, Putnis uzsvēra, ka liela uzmanība būs jāvelta ģeopolitisko satricinājumu radītajiem izaicinājumiem, piemēram, Latvijas mediju telpas aizstāvībai no Krievijas propagandas ietekmes, tostarp sadarbībā ar citām valstīm radot vietējos krievus piesaistīt spējīgus medijus. “Protams, tam visam jānotiek, vienlaikus nodrošinot arī demokrātisko vārda brīvības principu ievērošanu, jo tieši tā ir mūsu atšķirība no Krievijas,” uzsvēra Putnis. Tāpat viņa darbu sarakstā ir jautājumi par sabiedrisko mediju lomu un vietu – LTV un Latvijas Radio apvienošanas plāni, sabiedrisko mediju līdzdalība reklāmas tirgū un tamlīdzīgi. “Vēl viens būtisks uzdevums būs radīt tādu vidi Latvijā, lai līdztekus sabiedriskajiem medijiem spētu veiksmīgi pastāvēt arī visdažādāko veidu privātie plašsaziņas līdzekļi,” teica Putnis. Viņš gan pirms darba līguma parakstīšanas nevēlējās precizēt, kādus atbalsta mehānismus privātie mediji varētu sagaidīt. Plānots, ka KM Mediju nodaļas vadīšanu Putnis uzsāks šā gada 16. aprīlī. Līdz tam viņš gatavs iesaistīties KM paspārnē izveidotajā mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupā, ko vada Mārtiņš Kaprāns. Pārējie Mediju politikas nodaļas darbinieki vēl tiek meklēti – konkursi uz nodaļas eksperta ierēdņa un eksperta juriskonsulta amata vietām aizvien vēl turpinās.
