Franks Gordons: Putinu biedē vienaldzība 10
Kā šodien atceros: “Rīgas Balss” pirmajā lappusē pa visu lapas augšu sauklis “Visi uz vēlēšanām!”. Noteiktajā dienā pulksten septiņos kāda večiņa ienāk velēšanu iecirknī: “Es atnācu pirmā!” Lai paņemtu biļetenu ar vienīgo kandidātu un iemestu to urnā. Iecirknī skanēja mūzika, netrūka ziedu, un ap pusdienlaiku aģitatori apstaigāja dzīvokļus, lai atgadinātu, ka jāiet balsot. Vēlēšanu iznākums bija paredzams – vismaz 95%, par to nebija šaubu, bet bija jārada iespaids, ka vienaldzīgo nav, ka “tauta balso”.
Padomija jau sen pārtapusi Krievijas Federācijā, un 18. martā jānotiek prezidenta velēšanām. It neviens nešaubās, ka atkārtoti tiks ievēlēts “nācijas līderis” – Vladimirs Vladimirovičs Putins. Un tieši tāpēc, ka šāds iznākums visiem ir skaidrs, patlaban drudžaini tiek veikti priekšdarbi, lai 18. martu padarītu par īstiem tautas svētkiem, lai vēlēšanu iecirkņos uzstātos mūziķi, un tur pat darbošoties “iepazīšanās dienests”.
Vladimiru Vladimiroviču biedē vienaldzības rēgs: viņam vajadzīgs, lai balsošanā piedalītos vismaz 70% balsstiesīgo. Vismaz! Taču jau tagad, janvārim beidzoties, neatkarīgā “Levada centra” rīkota aptauja rāda, ka 18. martā balsot ies vien 52 – 54% balsstiesīgo, un respektablā domnīca “Pēterburgas politikas fonds” pareģo, ka balsot iešot mazāk par 40%! Tā Putinam būtu īsta katastrofa. Un mēs saprotam, ka Alekseja Navaļnija aicinājums boikotēt vēlēšanas ir labi tēmēta bulta ar mērķi graut Putina imidžu, atsegt vispārējo apnikumu.
Tāpēc Putinam vajadzīgi kādi, protams, nekaitīgi, bet vēlētajiem interesanti, pat intriģējoši sāncenši – kaut vai draiskulīgā Ksenija Sobčaka vai visiem apnikušā, gandrīz vai senilā Zjuganova vietā kompartijas izraudzītais bagātais Ļeņina vārdā nosauktās “lielfermas” īpašnieks Grudiņins, var teikt – “izveicīgs lauķis”.
Prezidenta vēlēšanu gaidās ar visai draudīgu prognozi nāk klajā partijas “Taisnīgā Krievija” darbonis, portāla “Brīvā doma” redaktors Mihails Deļagins. Viņš liek saprast, ka nevis pirms, bet pēc prezidenta vēlēšanām iespējams valsts apvērsums, piepildot sasodīto Rietumu ieceri. Un te, brīdina Deļagins, sava loma būšot “liberālajai Medvedeva valdībai”. Nabaga Medvedevs – gandrīz jau žēl viņa…
Pūlēdamies izdabāt gan kreisajiem, gan labējiem vēlētājiem, Putins, jāatzīst, veikli laipo. Tiek izreklamēta dokumentālās filmas “Valaam” pirmizrāde Krievijas TV Pirmajā kanālā. Filma veltīta daudzinātajam Valaamas klosterim Ladogas ezera salā. Apmeklējot šo krievu pareizticības svētvietu, nesenais ateists Putins, metis krustu, teica, ka boļševisms un kristietība “absolūti tuvi viens otram” un ka “komunisma cēlāju morāles kodekss” daudzējādā ziņā balstās uz “Evaņģēlija baušļiem”. Un Maskavas televīzija “visai tautai” rādīja, kā prezidents Putins 19. janvārī, Jēzus kristīšanas dienā, kādā provinces pilsētā puskails kāpa āliņģī, apliecinot dievbijību…
Un noslēgumā kaut kas daudz nopietnāks: Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs 16. janvārī ieradās ASV valsts vizītē, tika parakstītas vienošanās par ekonomisko un tehnisko sadarbību daudzās jomās. Krievijas politiķis jau vaimanā: “Kazahstānas došanās ASV virzienā Krievijai ir liels zaudējums, ko var salīdzināt ar Ukrainas katastrofu.”
Jā, Ukraina! Nupat Ukrainas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz pasākumus, “nodrošinot Ukrainas valsts suverenitāti Doņeckas un Luhanskas apgabalu nelikumīgi okupētajās teritorijās”. Tātad nekādu sarunu ar pašpasludinātajām “tautas republikām”.
