Putins vēlas iekarot lielāko daļu Ukrainas, taču Krievijas armija ir pārāk novājināta 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ASV izlūkdienestu vērtējuma, Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām grib iekarot lielāko daļu Ukrainas, paziņojusi ASV nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa. Taču Krievijas spēki jau ir novājināti kaujās un ir spējīgi tikai uz nelieliem teritoriāliem ieguvumiem, tādēļ gaidāms, ka šis karš turpināsies ilgi, sacīja Heinsa.
Krievija mēģina uzdoties par labdari
“Mēs saskatām atšķirību starp Putina tuvākā laika militārajiem mērķiem šajā teritorijā un viņa militārajām spējām. Ir zināma neatbilstība starp viņa ambīcijām un to, ko [Krievijas] bruņotie spēki spēj sasniegt,” teica ASV izlūkdienestu direktore. Viņa prognozēja, ka Krievijas iebrukums var turpināties vēl ilgi. “Aina joprojām ir diezgan drūma,” atzina Heinsa.
Viņa sacīja, ka ASV izlūkdienestiem pašlaik ir trīs iespējamie kara attīstības scenāriji un par ticamāko tiek uzskatīts konflikts, kam ir lēna attīstība, Krievijai iekarojot nelielas teritorijas, bet nespējot panākt būtisku lūzumu.
Par mazāk iespējamiem scenārijiem tiek uzskatīti varianti, kad Krievijai izdodas panākt lūzumu kara gaitā vai arī frontes līniju stabilizēšanās, Ukrainai atkarojot nelielas teritorijas.
Analītiķu ieskatā, Krievijas veiktā sava garnizona palieku evakuācija no stratēģiski svarīgās Čūsku salas Ukrainas dienvidu piekrastē liecina par domstarpībām Krievijas spēku pavēlniecībā par tālākajām militārajām operācijām un pārliecības trūkumu par to sekmīgu iznākumu.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks apstiprinājis informāciju par Krievijas okupācijas karaspēka izvešanu no salas. Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs pavēstījis, ka Krievijas militārpersonas izvestas no Čūsku salas, jo Maskava esot vēlējusies demonstrēt, ka Krievija “netraucē ANO centienus organizēt humāno koridoru lauksaimniecības produktu eksportam no Ukrainas teritorijas”.
Daudzām Āfrikas valstīm ceļot trauksmi par bada draudiem, ja bloķēto ostu dēļ netiks piegādāti kvieši no Ukrainas, Krievija uz brīdi nolēmusi uzdoties par pasaules labdari, turpinot agresiju Ukrainā.
Rietumvalstis piegādā smagos ieročus Ukrainai
Itālija piegādās Ukrainai smagos ieročus, līdzīgus haubicēm, kuras Ukrainai sūta Vācija un Nīderlande, NATO Madrides samita kuluāros paziņojis Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, aicinot citas NATO valstis kāpināt ieroču piegādes Ukrainai. Mūsdienīga artilērijas aprīkojuma nosūtīšana ievērojami palielinātu Itālijas militāro atbalstu Ukrainai, tomēr Roma vēl nav apstiprinājusi, ka tas notiks.
Intervijā izdevumam “Politico” Rite sacīja, ka viņa lielākās bažas šobrīd ir par grūto militāro situāciju Ukrainas austrumos, kur Krievijas spēki pēdējās nedēļās ir lēni, bet pastāvīgi virzījušies uz priekšu.
“Ir ļoti svarīgi, lai Ukraina tiktu apgādāta ar pietiekamām smago ieroču sistēmām,” piebilda Rite.
Viņš sacīja, ka Vācija un Nīderlande ir paziņojušas par vēl sešu pašgājējhaubiču “Panzerhaubitze 2000” nosūtīšanu Ukrainai papildus 12 šādām haubicēm, kuras abas valstis piegādāja pirms nedēļas. Viņš atzina, ka Nīderlandei nav daudz smago ieroču, kurus tā varētu nosūtīt Ukrainai, bet uzsvēra, ka “arī Itālija ir nolēmusi dot savu ieguldījumu”.
Atbildot uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka arī Itālija nosūtīs Vācijā ražotās “Panzerhaubitze 2000”, kuras ir Itālijas armijas arsenālā, Rite sacīja, ka tas vēl nav skaidrs.
“Viņi (itāļi) ir teikuši, ka papildus tam, ko dara Nīderlande un Vācija, viņi piegādās līdzīgu aprīkojumu,” piebilda Rite. Itālijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis atteicies komentēt Rites izteikumus, paskaidrojot, ka Ukrainai paredzētā bruņojuma saraksts ir slepens.
Itālijas Senāts pagājušajā nedēļā ar balsu vairākumu pieņēma rezolūciju ar aicinājumu turpināt palīdzību Ukrainai tās karā ar Krieviju, noraidot koalīcijā esošās partijas “Piecu zvaigžņu kustība” (M5S) vadības mēģinājumus apturēt ieroču piegādes Ukrainai.
Britānija solījusi palielināt militāro palīdzību Ukrainai par vienu miljardu mārciņu (1,16 miljardi eiro), lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu. Tas palielinātu Londonas militāro atbalstu Kijivai kopš kara sākuma 24. februārī līdz 2,3 miljardiem mārciņu (2,67 miljardi eiro). Jaunā palīdzības pakete ietver pretgaisa aizsardzības sistēmas, bezpilota lidaparātus un inovatīvu elektroniskās karadarbības aprīkojumu.
Ukraina un Krievija veic gūstekņu apmaiņu
Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, tajā skaitā vairāki desmiti Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” aizstāvji, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.
“Šī ir lielākā gūstekņu apmaiņa kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma. No 144 atbrīvotajiem 95 ir “Azovstaļ” aizstāvji,” vietnē “Telegram” pavēstījis Galvenais izlūkošanas direktorāts. Kur un kad apmaiņa notikusi, direktorāts neatklāj. Nav arī zināms, cik gūstekņu ticis atdots Krievijai.
Direktorāts piebilda, ka 43 no atbrīvotajiem karavīriem ir no Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov”. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī Maskava un Kijiva veikušas vairākas gūstekņu apmaiņas.
