Putins veido personisko gvardi 4
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis par Nacionālās gvardes veidošanu, par kuras komandieri iecelts bijušais prezidenta apsardzes priekšnieks un Putina uzticības persona Viktors Zolotovs.
Caurlaide – personiskā uzticība
Zolotovs sāka dienestu KGB struktūrās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados aptuveni vienā laikā ar Putinu. Zolotovs dienēja valsts augstāko amatpersonu apsardzes vienībā, bet Putins papildinājās KGB skolā un vēlāk dienēja Austrumvācijā. Krievijas bijušā prezidenta Borisa Jeļcina apsardzes komandieris Aleksandrs Koržakovs uzaicināja Zolotovu dienēt Jeļcina apsardzē. Zolotovs līdz ar Koržakovu un Jeļcinu kādā fotogrāfijā pat redzams uz tanka 1991. gada augustā pēc kompartijas un čekas stingrās līnijas aizstāvju neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma.
Pēc pusgada Padomija sabruka, Jeļcins kļuva par Krievijas vadītāju, bet Putins un Zolotovs ieradās Sanktpēterburgā. Zolotovs ir bijis blakus Putinam kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, kad abi darbojās Sanktpēterburgā: Putins bija toreizējā pilsētas mēra Anatolija Sobčaka padomnieks, bet Zolotovs – Putina personiskais miesassargs, raksta avīze “The Moscow Times”. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, 2000. gadā Putins kļuva par Krievijas prezidentu, bet Zolotovs tika iecelts par Federālās apsardzes dienesta priekšnieku.
Personiskajā gvardē – puse armijas
Pēc 25 gadu dienesta Zolotovs ir kļuvis par ietekmīgu personu tā dēvētajās spēka struktūrās Krievijas Iekšlietu ministrijā. Kopš iecelšanas jaunajā amatā par Nacionālās gvardes priekšnieku, viņš iecelts ministra rangā un darbojas arī Nacionālās drošības padomē. Kā atzīmē analītiķi, viņam tas izdevies, aktīvi neiejaucoties politikā, bet gadu gaitā apliecinot savu uzticamību personiski Putinam.
Nacionālās gvardes izveidošanu uz Iekšlietu ministrijas karaspēka bāzes eksperti uzskata par vienu no svarīgākajām reformām valsts drošības un tiesībaizsardzības jomā kopš Putina nākšanas pie varas. Nacionālās gvardes komandieris ir pakļauts tieši prezidentam. Viņam uzdots ne tikai apkarot terorismu un organizēto noziedzību, bet arī piešķirtas plašas pilnvaras kārtības uzturēšanā un masu nemieru apspiešanā.
Nacionālajā gvardē varētu būt iesaistīti 400 000 karavīru, kas ir aptuveni puse no Krievijas armijas, atzīmē aģentūra “Interfax”.
Putins ir nobažījies par kārtību valstī kopš masu protestiem Maskavā 2011. gada ziemā, tāpēc varas gaiteņos jau labu laiku tika runāts par šāda spēka izveidošanu, raksta “MT”, atsaucoties uz avotu Kremļa administrācijā. Veidojot savu vertikālās varas sistēmu, Putins nekad nepaļāvās uz vienu spēka struktūru. Nacionālajai gvardei ir piešķirtas lielākas pilnvaras, nekā sākotnēji bija plānots. Putinam ir ne tikai iespēja iesaistīt karaspēku, ja izceļas nemieri, bet arī izmantot Nacionālo gvardi kā spēka līdzsvaru Federālajam drošības dienestam (KGB pēctecim). Analītiķi atzīmē, ka Nacionālās gvardes pamatuzdevums ir būt efektīvai dūrei, ko atkarībā no situācijas var vērst pret ārēju apdraudējumu vai protestiem pašmājās.
