Krievijai draud “lēna nāve” – sāk parādīties nestabilitātes pazīmes. Kas par to liecina? 0
Gandrīz trīs gadus pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, agresora ekonomika atrodas kritiskā stāvoklī. Spriedze valstī ir tik liela, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins sācis izdarīt spiedienu uz amatpersonām, lai tās veicinātu privāto investīciju piesaisti, kuru apjoms ir strauji sarucis, ziņo “The Telegraph”.
Tiek atzīmēts, ka aizņēmumu izmaksas un procentu likmes Krievijā ir pieaugušas līdz sāpīgam līmenim, radot spiedienu uz vietējiem uzņēmumiem.
Ekonomikas problēmas nevar neuztraukt Krievijas oligarhus. Izdevums atgādina, ka “Rosņeftj” vadītājs Igors Sečins un alumīnija magnāts Oļegs Deripaska ir publiski kritizējuši augstās procentu likmes.
Jau 2023. gadā Deripaska brīdināja, ka Krievijai drīz varētu beigties nauda.
Izdevums uzsver, ka viņa teikto apstiprinājušas arī citas augsta ranga Krievijas amatpersonas.
Turklāt Krievijas Nacionālās labklājības fonds ir ievērojami noplicināts. Žurnālisti norāda, ka tā likvīdie aktīvi veido vien 38 miljardus dolāru. Salīdzinājumam – 2022. gada sākumā šis rādītājs bija 100 miljardi dolāru.
Sākotnēji Maskavas ekonomiskā stabilitāte pārsteidza daudzus analītiķus, taču tagad nestabilitātes pazīmes kļūst arvien acīmredzamākas, piebilst izdevums.
Cenas Krievijā ik gadu pieaug vidēji par 9,5%, kamēr uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā inflācija sasniedza 17,8%.
Izdevums uzskata, ka problēmas galvenokārt ir saistītas ar milzīgajiem militārajiem izdevumiem, kas veido vairāk nekā 6 % no valsts ekonomikas. Tāpat ir vērojams akūts darbaspēka trūkums, kas apgrūtinās inflācijas samazināšanu.
Spiediens tiek izdarīts arī uz Krievijas Centrālo banku, lai tā mazinātu agresīvo procentu likmju paaugstināšanas politiku.
“The Telegraph” atzīmē, ka Putins jau decembrī vērsās pie bankas vadības, kas nedaudz uzlaboja situāciju.
Kijivas Ekonomikas skolas vecākais ekonomists Bendžamins Hilgenštoks norāda, ka Krievija piedzīvo “lēnu nāvi”. Viņš uzsver, ka Maskavai tuvākajā laikā nedraud pilnīgs finanšu izsīkums, taču Krievijas varasiestādes arvien biežāk izmanto nestandarta metodes, lai noturētu ekonomiku virs ūdens.
Izdevums ziņo, ka 2024. gada beigās Krievijas Nacionālās labklājības fonda apjoms bija 117 miljardi dolāru (6,6% no IKP). Taču likvīdā daļa saruka līdz 38 miljardiem dolāru pēc tam, kad liela daļa līdzekļu tika novirzīta ikdienas izdevumu segšanai.
Kijivas Ekonomikas skola secinājusi, ka kopš pilna mēroga kara sākuma Krievijas likvīdie aktīvi, kas galvenokārt tiek glabāti Ķīnas juaņās un zeltā, ir sarukuši par 60%. Tiek prognozēts, ka tie var izsīkt divu līdz trīs gadu laikā.
Izdevums arī norāda, ka pārējā Nacionālās labklājības fonda daļa sastāv no “Sberbank” akcijām, kas tiek uzturētas ar valsts atbalstu, un 40 miljardiem dolāru nelikvīdos aktīvos, kurus nav viegli pārdot nepieciešamības gadījumā.
Hilgenštoks uzskata, ka, kamēr Krievijai izdosies kontrolēt savu valūtu, Putinam pietiks līdzekļu kara turpināšanai pret Ukrainu.
Tomēr sekas Krievijas ekonomikai būs nopietnas.
“Galu galā karš tiek finansēts rubļos, tāpēc Putinam nauda neizsīks. Taču jo ilgāk tas turpināsies, jo sāpīgāks kļūs finansējums. Taču tas nenozīmē, ka tas nav iespējams,” viņš sacīja žurnālistiem.
Turklāt izdevums brīdina, ka Krievijas inflācijas problēmu var vēl vairāk saasināt fakts, ka arvien vairāk aizdevumu tiek piedāvāti ar subsidētām procentu likmēm.
Hilgenštoks arī ir pārliecināts, ka jaunā ASV administrācija Donalda Trampa vadībā viena pati nespēs izbeigt karu.
Viņš uzsver, ka nepieciešams pastiprināt sankcijas, lai piespiestu Krieviju divreiz padomāt, pirms turpināt karadarbību pret Ukrainu
“Ja patiešām izņemtu no tirgus daļu Krievijas naftas, tad, manuprāt, Krievija ļoti ātri nonāktu situācijā, kurā makroekonomiskā stabilitāte tiktu būtiski satricināta. Taču pašlaik mēs vēl nedzīvojam šādā pasaulē,” – noslēgumā sacīja Hilgenštoks.
