Putins varētu pastiprināt savus draudus un izspēlēt “zelta kārti”, eskalējot situāciju pirms ASV prezidenta vēlēšanām 0
Kremlis ir sapratis, ka tā iepriekš piekoptā taktika biedēt Rietumus ar kodolieročiem, ir zaudējusi savu efektivitāti. Tagad Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir jāizdomā jauni instrumenti, lai aizstāvētu savas “sarkanās līnijas”, raksta The Washington Post.
“Kodoldraudu bija par daudz. Pret šādiem paziņojumiem jau ir izveidojusies imunitāte, un tie nevienu nebiedē,” izdevumam sacīja kāda Krievijas amatpersona, kura vēlējās saglabāt anonimitāti.
Ārlietu ministrijai tuvu stāvošs Krievijas zinātnieks atzina, ka kodolieroču izmantošana no Krievijas puses ir maz ticama, jo tas izraisītu Krievijas partneru neapmierinātību. Turklāt no militārā viedokļa tas nav pārāk efektīvi.
“Visas šīs diskusijas par kodoldrošības slieksni pārspīlē šāda veida eskalācijas draudus un nenovērtē alternatīvas iespējas. Tā kā Rietumiem ir globāla militārā infrastruktūra… var atrast daudz ievainojamu vietu,” piebilda akadēmiķis.
ASV neizlēmība attiecībā uz atļauju izmantot Rietumu ieročus triecieniem Krievijas teritorijā ir daļēji nomierinājusi Kremli.
Analītiķi un Krievijas amatpersonas apgalvo, ka, ja tomēr atļaus veikt triecienus Krievijas teritorijā, tam, visticamāk, būs ierobežojumi. Taču uz Putinu tiek izdarīts spiediens rīkoties, ja šāda atļauja tiks dota.a
“Ir sapratne, ka Rietumi ignorē Maskavas nospraustās “sarkanās līnijas”, un Maskavai būtu jāsper nopietnāki un būtiskāki soļi, lai demonstrētu savu nodomu nopietnību,” sacīja Krievijas akadēmiķis.
Savukārt Francijas politisko konsultāciju firmas R-Politik dibinātāja Tatjana Stanovaja norādīja, ka raķešu triecieni Krievijas teritorijā patiešām varētu kļūt par iekšpolitisku jautājumu, atšķirībā no citām “sarkanajām līnijām”, kas saistītas ar dažāda veida ieroču nodošanu Ukrainai.
Tikmēr Londonas Karaliskās koledžas profesors Lorenss Frīdmens uzskata, ka Maskava varētu atbildēt uz triecieniem Krievijas teritorijā ar sabotāžas operācijām pret militāriem mērķiem vai citu Rietumu infrastruktūru, kur Krievijas līdzdalību būtu grūti pierādīt.
“Viņš nevēlas ķerties pie dramatiskiem vai radikāliem pasākumiem, piemēram, izmantot kodolieročus vai izraisīt tiešas sadursmes starp abu pušu karaspēkiem, tomēr tas nenozīmē, ka nekas nopietns nenotiks,” uzskata Frīdmans.
Savukārt ar Kremli saistītais politologs Sergejs Markovs uzskata, ka Krievijai “nāksies situāciju eskalēt”, jo Rietumi jau ir iemācījušies nebaidīties no Krievijas “sarkanajām līnijām”.
“Tā kā Krievija ir pārliecināta, ka kādā brīdī noteikti notiks uzbrukumi Maskavai, mums trieciens ir jādod pirmajiem,” viņš teica, īpaši norādot uz iespēju slēgt Lielbritānijas vēstniecību Maskavā un veikt uzbrukumus aviācijas bāzēm Polijā un Rumānijā, kur atrodas daži Ukrainai nodotie F-16.
Savukārt Stanovaja noraida šādu triecienu iespējamību, ja vien situācija Kremlim nav patiešām izmisuma pilna. Viņa uzskata, ka Putins pats nezina, kā aizstāvēt savas “sarkanās līnijas”.
Tomēr Markovs uzstāj, ka Putins varētu pastiprināt savus draudus un izspēlēt “zelta kārti”, eskalējot situāciju tieši pirms novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām, lai amerikāņiem iedvestu reālas bailes no kodolkara un piespiestu viņus balsot par Donaldu Trampu, kurš atbalsta piekāpšanos Krievijai.
