Putins vaino “amorālos” Rietumus 2
Vakar Kremļa Georga zālē savā desmitajā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan brīdināja par “amorālajiem” rietumniekiem, kas degradējot Krievijas tradicionālās vērtības, gan apgalvoja, ka Krievija negrasās uzdoties par lielvaru vai reģionālo varu.
Tāpat viņš atzina, ka pie Krievijas ekonomiskajām problēmām vainojamas neveiksmes iekšpolitikā, un solīja celt skolotāju un medicīnas darbinieku algas, kā arī cīnīties pret ārzonu kontu turētājiem un nodokļu nemaksātājiem.
Karot mācīs arī studentiem
Tradicionāli pašslavinošo runu, kuru Kremlī klausījās vairāk nekā tūkstoš cilvēku – galvenokārt valsts parlamenta abu palātu deputāti –, Putins sāka, pievēršoties iekšpolitikai. Kopš viņa stāšanās prezidenta amatā valsts ekonomiskā situācija aizvien pasliktinājusies. Krievijas prezidents nemainīgi tajā vainojis neskaitāmās finanšu trīces citviet pasaulē, taču vakar viņš atzina, ka tā tomēr nav. “Runāsim skaidru valodu – ekonomikas lēnās attīstības galvenie iemesli ir iekšēji, nevis ārēji,” sacīja Putins, skaidrojot, ka galvenokārt te vainojama darbaspēka zemā produktivitāte.
Putins apstiprināja, ka, neskatoties uz ekonomiskajām likstām, Krievija īstenos iepriekš izvirzītos tēriņu plānus. Tas attieksies ne tikai uz skolotāju un medicīnas darbinieku algu dubultošanu tuvākajos gados, bet arī militārajiem tēriņiem. “Tēriņi aizsardzībai ir galvenais nosacījums Krievijas robežu sargāšanai. Nākamajos desmit gados aizsardzības nozarei tiks tērēti 23 triljoni rubļu (vairāk nekā 358 miljardi latu),” atklāja Putins. Viņš arī plāno izveidot īpašas rezervistu vienības. Viņaprāt, kara māksla ir jāapgūst arī studentiem. “Mums jādomā, kā izveidot pienācīgi sagatavotus rezervistus. Šajā sakarā ir piedāvājums mainīt visu sistēmu. Dot iespēju arī studentiem iziet militārās mācības un iegūt specialitāti šajā jomā. Runa varētu būt par tehnisku specializāciju, kas nenozīmētu iesaukšanu bruņotajos spēkos,” paziņoja Krievijas valsts galva. Putins sarēķinājis, ka tādējādi Krievijā militārās mācības varētu beigt divreiz vairāk cilvēku, nekā šobrīd dien valsts armijā.
Putins: mēs nevienam neko neuzspiežam
Runājot par ārpolitiku, Putins izmantoja izdevību nosodīt “amorālos” Rietumus, kuri pamanījušies degradēt Krievijas tradīcijas un to darot arī citur pasaulē. Turklāt, kā klāstīja Kremļa saimnieks, Krievija atšķirībā no rietumvalstīm, kuras gan nenosauca vārdā, nemēģinot jaukties citu valstu iekšējās lietās. Viņaprāt, tā dēvētais arābu pavasaris un Sīrijas asiņainais konflikts ir rezultāts rietumvalstu centieniem citviet izplatīt savus dzīves modeļus.
Tajā pašā laikā viņš nevainīgos toņos zīmēja Krievijas ārpolitisko kursu. “Mēs nevienam neko neuzspiežam, taču, ja mūsu draugi vēlas kopīgi strādāt, esam gatavi turpināt šo darbu,” sacīja Putins, netieši norādot uz Ukrainu un tās iespējamo dalību Muitas savienībā. Tajā kopā ar Krieviju jau ietilpst Kazahstāna un Baltkrievija, bet, kā paziņoja Putins, tuvākajā laikā Muitas savienībai pievienosies arī Armēnija un Kirgizstāna. Savukārt galīgā vienošanās par Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveidi varētu tikt panākta līdz nākamā gada maijam. “Mēs mēģināsim kļūt par līderiem, aizstāvot starptautiskos likumus, nacionālo valstu suverenitāti, neatkarību un tautu unikalitāti,” klāstīja Putins. “Mēs vienmēr esam lepojušies ar savu valsti, bet mēs nepretendējam uz lielvaras titulu, kas tiek saprasta kā globāla vai reģionāla hegemonija. Mēs neaizskaram neviena intereses, nemācām citus dzīvot un neuzspiežam savu aizsardzību.”
