Putins un Zelenskis vienojas par pilnīgu pamieru 0
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunās Parīzē ir vienojušies par pilnīga pamiera panākšanu Ukrainas austrumos līdz šī gada beigām un jaunu spēku atvilkšanu no konflikta zonām līdz 2020.gada martam.
“Puses apņemas panākt pilnīgu un visaptverošu pamiera īstenošanu, ko pastiprinās visu nepieciešamo pamiera atbalsta pasākumu īstenošana, pirms 2019.gada beigām,” teikts gala paziņojumā pēc Putina un Zelenska pirmās tikšanās divpusējās sarunās.
Tajā piebilsts, ka tiks panākta vienošanās par trim papildu nošķiršanas zonām Ukrainas austrumos “ar mērķi nošķirt spēkus un aprīkojumu līdz 2020.gada marta beigām”.
Zelenskis arī sacīja, ka Ukraina un promaskaviskie separātisti šomēnes veiks jaunu gūstekņu apmaiņu.
Savukārt Francija paziņoja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele, Putins un Zelenskis tuvāko četru mēnešu laikā sarīkos jaunu samitu par situāciju Ukrainā.
“Pastāv domstarpības, sevišķi par grafiku un nākamajiem soļiem. Mums bija ļoti gara diskusija par to,” preses konferencē pēc samita sacīja Makrons.
Sarunu uzmanības centrā bija 2015.gadā noslēgtās Minskas vienošanās atdzīvināšana.
Minskas vienošanās paredz, ka Ukraina varēs atgūt kontroli pār valsts robežu vien tad, kad nemiernieku kontrolētajos reģionos notiks Ukrainas likumiem atbilstošas vēlēšanas un reģionu iegūs autonomu statusu.
Putins atbalsta šādu notikumu norises gaitu, bet Zelenskis uzstāj, ka Ukrainai kontrole pār robežu jāiegūst pirms pašvaldību vēlēšanām.
Minskas vienošanās, ko palīdzēja noslēgt Francija un Vācija, arī nosaka, ka Ukrainai jāatļauj pašvaldībām austrumu reģionos pašām iecelt tiesnešus un prokurorus un veidot vietējo policiju, kā arī jāpieņem likums par amnestiju nemierniekiem. Lielai daļai ukraiņu šīs prasības šķiet nepieņemas.
Šajos būtiskajos jautājumos samitā nekāda skaidrība netika panākta.
Līderi samitā secinājuši, ka nav citu alternatīvu, kas varētu aizstāt Minskas vienošanos, paziņoja Putins. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai vajadzētu piešķirt autonomiju nemiernieku kontrolētajiem reģioniem, kā to paredz Minskas vienošanās, un pieņemt likumu par amnestijas piešķiršanu nemierniekiem.
Putins piebilda, ka samitā panākta vienošanās turpināt karavīru atvilkšanu arī citos apgabalos Ukrainas austrumos, atmīnēt šīs teritorijas un nojaukt nocietinājumus.
Zelenskis atzina, ka daudzas iepriekšējās vienošanās par pamieru ir cietušas neveiksmi, bet piebilda, ka “šoreiz mēs vienojāmies izturēties pret to nopietni”.
Ukrainas prezidents pauda pārliecību, ka pamieru izdosies ievērot, ja visas puses stingri apņemsies to darīt.
Ukraina un Krievija veikusi vairākas ieslodzīto apmaiņas, no kurām pēdējā notika septembrī. Samitā pirmdien panākta vienošanās apmainīt pilnīgi visus ieslodzītos, kas atrodas Ukrainas un nemiernieku gūstā.
“Es ļoti vēlētos, lai mūsu cilvēki atgrieztos mājās laikā, lai varētu pavadīt Jaungada brīvdienas ar savām ģimenēm,” pēc sarunām sacīja Zelenskis, kuram šis samits bija lielākais politiskai pārbaudījums, kopš stāšanās amatā.
Makrons uzslavēja Zelenska drosmi un apņēmību, piebilstot, ka viņa izturēšanās ļāvusi atsākt miera sarunas.
“Šodien tika sperts svarīgs solis. Šī ir pirmā reize trīs gados, kad noticis šāds samits,” sacīja Makrons.
“Šī ir pirmā reize, kad tiekas prezidents Zelenskis un prezidents Putins (..), un mums ir reāli rezultāti,” norādīja Francijas prezidents.
Lielas cerības uz šo samitu netika liktas, un ukraiņu protestētāji Kijevā palielināja spiedienu uz politiski nepieredzējušo Zelenski, lai viņš nepiekāpjas Putinam, kurš atradies pie varas jau gandrīz 20 gadus.
Taču pats fakts, ka abi prezidenti ir tikušies divpusējās sarunās pēc ilgajiem kara gadiem, ir nozīmīgs.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
