Putins turpina apiet rietumu sankcijas – par noderīgu rīku tam kļuvusi Armēnija 23
Oļegs POSTERNAKS, ukraiņu politologs, Ukrainas Profesionālo politisko konsultantu asociācijas biedrs
Vairāk nekā divarpus gadus Krievijai ir izdevies apiet daudzas Rietumu sankcijas, kas tika noteiktas pēc tam, kad Kremlis sāka pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir bijis iespējams, pateicoties sabiedrotajām valstīm. Starp valstīm, kuras gūst labumu no Krievijai noteiktajām sankcijām, īpaši izceļas Armēnija. Lai gan Armēnijas valdība apgalvo, ka “pārorientējas” uz Rietumiem, fakti liecina, ka Erevāna joprojām ir svarīgs Maskavas ekonomiskais partneris.
“Rietumu” centienu politiskā sabotāža
Kā 7.septembrī apstiprināja Armēnijas Ārlietu ministrijas pārstāve Ani Badaljana (Ani Badalyan), Erevāna, kas oficiāli sludina “pārorientācijas” uz Rietumiem politiku, nav pievienojusies Eiropas Padomes rezolūcijai, kas atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina apcietināšanai. Tādējādi Erevāna, kas pasaules sabiedrībai publiski demonstrē savu “distancēšanos” no Krievijas Federācijas, neatbalstīja ASV un ES iniciatīvu izveidot tribunālu “agresijas noziegumiem pret Ukrainu”.
Armēnija šādā veidā spilgti demonstrē “divu krēslu” politiku: no vienas puses, neatlaidīgi rada iespaidu par pārorientēšanos uz Rietumiem, bet otras puses nesteidzas pārtraukt attiecības ar Putinu. Īpaši daiļrunīgi to pierāda Armēnijas dalība pret Krieviju vērsto sankciju apiešanā un pret Putinu vērstu politisko rezolūciju boikotēšanā starptautiskajā arēnā.
“Neskatoties uz Armēnijas un Krievijas politisko attiecību pasliktināšanos, divpusējā tirdzniecība ir uzplaukusi, liekot Rietumu partneriem šaubīties par Erevānas pieeju sankcijām,” kādā nesenā publikācijā atzīmē Eiropas izdevums Euractiv.
Kopš 2024. gada sākuma ES ir pieņēmusi 13. un 14. pret Krieviju vērsto sankciju paketi. Kopumā tās vērstas pret 310 fiziskām un juridiskām personām no astoņām valstīm, kas “aktīvi iesaistītas ES sankciju apiešanā”. Tomēr, tāpat kā iepriekš, sankcijas maz skar Putina galveno loģistikas centru, kas viņam vairāk nekā divus gadus palīdzējis apiet sankcijas.
“Prorietumnieciskajai” Armēnijai ir izdevies pārkāpt sankciju režīmu, neskatoties uz Eiropas Komisijas skaļo moto par “nerimstošu vēršanos pret tiem, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas”.
Vēl 2023. gada maijā ASV Valsts departamenta Sankciju koordinācijas biroja direktors Džims O’Braiens paziņoja, ka Vašingtona uzskata Armēniju par valsti, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas. Taču tie bija tikai vārdi: ASV joprojām nav veikusi nekādas darbības, lai novērstu sankciju pakļauto preču piegādi agresorvalstij caur Armēniju. Pierādījumu tam un faktu ir vairāk nekā pietiekami daudz, un tie liecina, ka Armēnija bijusi viens no galvenajiem Krievijas kanāliem sankciju apiešanai.
Shēma “dimants”
Saskaņā ar ANO Comtrade datu bāzi (ANO Starptautiskās tirdzniecības statistikas datu bāze), 2023. gadā Armēnija importēja 3,5 miljonus karātu apstrādātu un neapstrādātu dimantu aptuveni 561 miljona ASV dolāru vērtībā. Turklāt 48% dārgakmeņu bija no Krievijas Federācijas. Tajā pašā 2023. gadā no Armēnijas tika eksportēts rekordliels dimantu daudzums – aptuveni 4,5 miljoni karātu. Šajā sakarā jūlijā Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts (OCCRP) secināja: “Tirdzniecības dati liecina, ka eksports galvenokārt ir neapstrādāti akmeņi, nevis armēņu amatnieku griezti dimanti. Tas nozīmē, ka Armēnija ir kļuvusi par reeksportētāju, tranzīta valsti.”
Tiek uzsvērts, ka Krievijas dimantu reeksports turpinājās arī 2024. gada pirmajā pusē: “Galvenais eksporta tirgus bija AAE, un Krievija joprojām ir galvenais importa avots.”
Pat Armēnijas ekonomisti atzīst reeksporta faktus. “Ja Armēnija 2023. gadā eksportēja 4,5 miljonus karātu dimantu, kas ir 30 reizes vairāk, nekā tika saražots pašā republikā, tas jau ir kliedzošs fakts par pieaugošo reeksportu,” intervijā Deutsche Welle rezumēja ekonomists Aghasi Tavadjans (Aghasi Tavadyan).
“Ekonomikas brīnums” ar Krievijas naudu
2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, eksports no Armēnijas uz Krieviju pieauga vēl nepieredzētā apmērā – par 187%. Toreiz Armēnijas finanšu ministrs Vahe Hovhannisjans (Vahe Hovhannisyan) atzina, ka “ievērojama daļa ir reeksports”. Tajā pašā gadā bija milzīgs IKP pieauguma lēciens, pirmais Armēnijas Republikas vēsturē – par gandrīz 15%.
2023. gada aprīlī britu laikraksts The Telegraph šādu ekonomikas ekspansiju nosauca par absurdu: “Tas padara šo valsti par kandidātu uz trešo visstraujāk augošo ekonomiku pasaulē… Eksports no Armēnijas uz ES 12 mēnešos dubultojās. Tā kā iedzīvotāju skaits Armēnijā ir gandrīz trīs miljoni, un IKP uz vienu iedzīvotāju veido vien nepilnu desmito daļu no tā, kāds ir vidēji Lielbritānijā, tie šķiet neiespējami skaitļi. Taču tie ir īsti… Sankcijas vienkārši nedarbojas tā, kā vajadzētu. Kremlis ir spējis ātri un veiksmīgi apiet gandrīz katru šķērsli, kas tika novietots tā ceļā.”
2023. gadā, saskaņā ar Armēnijas oficiālo statistiku, visvairāk preču atkal eksportēts uz Krieviju – pieaugums par 40%. “Reeksports ir būtiski veicinājis preču eksporta pieaugumu no Armēnijas uz Krieviju 2023. gadā,” atzina finanšu ministra vietnieks Vahans Sirunjans (Vahan Sirunyan). Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā līdz 2024. gada februārim eksports no Armēnijas uz Krievijas Federāciju ir pieaudzis par 430%. Datus publiskojis Starptautiskā finanšu institūta direktors un bijušais uzņēmuma Goldman Sachs stratēģis Robins Brūkss (Robin Brooks).
Martā Brūkss aicināja ES rīkoties, lai apkarotu Armēnijas un Krievijas sadarbību, kas ir pretrunā Vašingtonas un Briseles interesēm: “Armēnijas eksports uz Krieviju masveidā pieaug. Šis pieaugums gandrīz pilnībā ir saistīts ar preču reeksportu no Ķīnas un ES uz Krieviju. ES neko daudz nevar darīt attiecībā uz Ķīnas precēm, taču tā noteikti var apturēt Eiropas eksporta plūdus uz Armēniju.”
Aicinājumi uz rīcību globālajā informācijas telpā
Par paralēlo importu uz Krieviju gandrīz trīs gadu garumā caur tādām valstīm kā Armēnija, kas notiek par spīti ASV un ES centieniem, daudzkārt vēstījuši pazīstami starptautiskie mediji. Kā raksta The New York Times, ASV un ES pārstāvji 2024.gada aprīlī izskatījuši dokumentus, kas liecina par militārajā rūpniecībā izmantoto elektronisko komponentu importa pieaugumu caur Armēniju uz Krieviju. Taču nezināmu iemeslu dēļ sankcijas pret Erevānu šajā sanāksmē pat netika apspriestas.
Savukārt The Wall Street Journal publikācijā norādīts, ka “sankciju ievērošanu sarežģī (.. )Armēnijas dalība Krievijas vadītajā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, kas lielā mērā likvidē muitas robežas starp tās dalībvalstīm.”
Neskatoties uz skaidriem datiem, ekonomistu izteikumiem un šīs problēmas atspoguļojumu lielākajos pasaules medijos, rietumvalstis nav veikušas nekādus būtiskus pasākumus pret Armēnijas reeksportu.
Pagājušā gada maijā ASV medijs The Washington Post rakstīja: “Rietumi varētu palielināt spiedienu uz Armēniju, no kuras strauji pieauga daudzu svarīgu preču, tostarp elektronikas, reeksports uz Krieviju… Arī Vašingtonai vajadzētu parādīt muskuļus.”
2024. gadā mediji turpināja aicināt likvidēt Erevānas “robu” starptautisko sankciju tīklā. “Neskatoties uz pasaules plašsaziņas līdzekļos atspoguļoto problēmu saistībā ar sankcionētu preču reeksportu no Armēnijas uz Krieviju, starptautiskā sabiedrība nerīkojās, un Armēnija nav izjutusi nekādas sekas,” norādīja vadošais Grieķijas izdevums Protothema. Šim viedoklim pievienojas arī Rumānijas vadošais portāls Digi24: “Rietumi neveic nekādus pasākumus pret Armēnijas reeksportu.”
Iepriekš minētie fakti ļauj apgalvot, ka Armēnijas “pārorientēšanās” uz Rietumiem ir nekas vairāk kā dekorācija. Tā aizsegā Erevāna turpina darboties kā svarīgs Maskavas ekonomiskais partneris. Ja rietumvalstis patiešām vēlas, lai karš Ukrainā beidzas pēc iespējas ātrāk, tad ASV un ES būtu jābeidz ignorēt Erevānas lomu viņu pašu noteikto sankciju apiešanā Maskavā.
