Franks Gordons: Putins tramīgs, Tramps dūšīgs 18
Nāvinieks – 22 gadus vecais Kirgizstānā dzimušais Akbaržons Džalilovs – uzspridzinoties Pēterburgas metro vagonā, deva Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam ieganstu ciešāk “savilkt skrūves” un novērst tautas uzmanību no iepriekš, 26. martā, veiktajām demonstrācijām pret korupciju, kas notika 84 Krievijas pilsētās. Ne velti 6. aprīlī rūpīgi organizētajiem mītiņiem visā Krievijā, pieminot 14 sprādzienā bojā gājušos, piemita kaut kas māk-slīgs un teatrāls. Mītiņu dalībniekiem bija ļauts ātrāk doties prom no darba, un daudziem arī maksāja par “organizēto piedalīšanos”. Protesti “pret teroru” mijās ar baložu palaišanu gaisā un miera saucieniem. Tipiski “padomiska” gaisotne…
Tikmēr 4. aprīlī, faktiskā Kremļa vasaļa Asada režīma aviācijas uzlidojumā Hānšeihūnas pilsētai Sīrijas ziemeļrietumos, ko kontrolē šā režīma pretinieki, tika izmantota indīgā gāze – zarīns. Mokās bojā gāja 86 cilvēki, tostarp 27 bērni. Tātad Kremļa luteklis Asads rupji lauza solījumu, ko viņš 2013. gadā deva ASV prezidentam Obamam, – likvidēt savus ķīmisko ieroču krājumus. Toreiz Obama, sašutis par drāmu Damaskas apkaimē, kur ar zarīna gāzi tika nogalināti vairāk nekā tūkstoš cilvēku, jau gribēja raidīt raķetes uz Asada rezidenci, lai atbildētu pastrādātajiem noziegumiem. Bet tad Sīrijas diktatoram palīgā nāca Putins, pierunājot viņu “starptautiskā pārraudzībā” likvidēt visu ķīmisko ieroču arsenālu. Tā tika izjaukta iespēja darīt galu šim brutālajam režīmam.
ASV prezidents Donalds Tramps, televīzijā ieraudzījis nosmacēto bērnu līķīšus, noskaitās un, kā rak-sta “The New Yorker”, naktī no 6. uz 7. aprīli “nospieda pogu”, raidot (no diviem ASV 6. flotes karakuģiem) 59 “Tomahawk” tipa raķetes. Mērķis – “Šairat” lidlauks pie Homsas, kur bija startējušas lidmašīnas ar indīgo gāzi, kas 4. aprīlī uzlidoja Hānšeihūnai.
Trampa spraigā uzņēmība, šādi “pārmācot” un brīdinot Asada režīmu, lika daudziem amerikāņiem, kuri 8. novembrī bija balsojuši par demokrātiem, atzinīgi izsaukties: “Nu viņš beidzot parādījis, ka ir Amerikas Savieno Valstu prezidents un virspavēlnieks!” ASV pārstāve ANO Nikki Heilija uzsvēra, ka prezidenta Trampa solis, raidot “Tomahawk” raķetes, bija “apsvērts un pamatots”, un pauda cerību, ka turpmāka aktīva ASV rīcība nebūs vajadzīga. Maskava uzreiz reaģēja gandrīz vai histēriski, izslēdzot “sarkano telefonu”, kas savienoja amerikāņu un krievu štābus Sīrijā. Taču Kremlis, var teikt, drīz “atskurba”, un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sazinājās ar savu amerikāņu kolēģi Reksu Tilersonu. Abi nolēma “personiski turpināt sarunu par Sīriju”. Tilersonam tik un tā paredzēts 11. aprīlī ierasties Maskavā ar “iepazīšanās vizīti”, un Londonas “Sunday Times” ziņo, ka viņš ultimatīvi prasīs, lai Krievija izbeigtu atbalstu Asadam, citādi arī uz Krieviju gulsies atbildība par indīgo gāzi. 9. aprīlī N. Heilija bez aplinkiem paziņoja, ka Asadam jāaiziet un ka tas esot ASV galvenais mērķis Sīrijā.
