VIDEO. Putins, tiekoties ar amatpersonām, norāda, ka teroraktā vainojami tie, “kas cīnās ar Krieviju caur Kijivas režīma rokām” 156
Šodien Vladimirs Putins tikās ar amatpersonām un drošības spēkiem par veicamajiem pasākumiem pēc terorakta “Krokuss” centrā Maskavā.
Portāls Meduza.io piedāvā īsu Putina teiktā teksta atstāstu, piebilstot, ka citāti nav precīzi, taču apgalvojumu jēga ir saglabāta.
“Mēs zinām, ka noziegumu pastrādājuši radikālie islāmisti. Mūs interesē, kas ir klients. Viens ir pilnīgi skaidrs – tas ir iebiedēšanas akts. Un uzreiz rodas jautājums, kam tas ir izdevīgi?
Mēs redzam, ka ASV cenšas pārliecināt savus satelītus un citas valstis, ka Maskavas teroraktā it kā nav Kijevas pirksta, ka asiņaino teroraktu sarīkoja Islāma valstis.
Šī zvērība var būt tikai viens no daudziem mēģinājumiem, ko izdarījuši tie, kas kopš 2014. gada cīnās pret mūsu valsti no neonacistu Kijivas režīma rokām.
Un nacisti nekad nevilcinājās izmantot netīrākās metodes. Īpaši tagad, kad viņu pretuzbrukums ir izgāzies. Kāpēc teroristi mēģināja aizbēgt uz Ukrainu? Kas viņus tur gaidīja? Skaidrs, ka tie, kas atbalsta Kijevas režīmu, nevēlas būt par terorisma sponsoriem. Taču ir daudz jautājumu.”
BREAKING:
Putin implies that Russia suspects that Ukraine could have ordered the Moscow attack.
He said the attack is “a link in a series of attempts by those who have been fighting Russia since 2014 at the hands of the neo-Nazi Kiev regime.”
He also…
— Visegrád 24 (@visegrad24) March 25, 2024
Kremlis ir devis norādījumus valsts un valdībai lojālajiem plašsaziņas līdzekļiem, vēstot par teroraktu netālu no Maskavas esošajā koncertzālē “Crocus City Hall”, uzsvērt iespējamās “Ukrainas pēdas”, vēsta neatkarīgais tīmekļa izdevums “Meduza”.
Par to “Meduza” pastāstīja kāds valsts plašsaziņas līdzekļu darbinieks. Cits avots, kas strādā Kremlim lojālā izdevumā, apstiprināja šo informāciju.
Informāciju par iespējamām “ukraiņu pēdām” saistībā ar piektdien notikušo teroraktu sestdienas rītā izplatīja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Tas paziņoja, ka pēc nozieguma izdarīšanas četri aizdomās turētie gatavojušies šķērsot Krievijas un Ukrainas robežu un “Ukrainas pusē uzturējuši attiecīgus kontaktus”. Saskaņā ar FSB sniegto informāciju viņi tika aizturēti naktī uz sestdien Brjanskas apgabalā ceļā uz robežu.
Jau 22.martā Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja apsūdzības, ko Krievijas amatpersonas izteica pēc uzbrukuma, ka Kijiva esot bijusi iesaistīta apšaudē un ugunsgrēkā koncertzālē. “Mēs uzskatām, ka šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija,” paziņoja ministrija.
Arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukraina šajā incidentā nav iesaistīta.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs norādīja, ka Krievijas puses izplatītā versija par to, ka terorakta Maskavas apgabalā īstenotāji aizbēga uz Ukrainu, neiztur nekādu kritiku.
“Lai to saprastu, nav jābūt ekspertam drošības jautājumos. Jau vairāk nekā divus gadus notiek pilnvērtīgs karš, pierobežas teritorijas ir pilnas ar ienaidnieka karaspēku, specdienestu pārstāvjiem, specdienestu aģentiem, tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem. Robežlīnija ir mīnēta, abās pusēs tiek veikta novērošana ar visiem līdzekļiem, arī ar gaisa izlūkošanu. Tādi reģioni kā Belgoroda un Kurska pēc nesenajiem notikumiem kopumā ir kļuvuši par aktīvu karadarbības zonu. Un, protams, šī versija neiztur kritiku, to saprot visi pasaulē, izņemot, iespējams, nozombētos Krievijas iedzīvotājus,” sestdien sacīja Jusovs.
Viņš atgādināja, ka Krievijas drošības dienestiem ir pieredze teroristu uzbrukumu organizēšanā savā teritorijā.
“Tagad ir visas pazīmes, kas liecina, ka mēs saskaramies tieši ar šādām Krievijas drošības dienestu darbībām. Turpmāk, visticamāk, notiks histērijas uzkurināšana, skrūvju savilkšana un pat formālu pilsonisko tiesību un brīvību atlieku likvidēšana,” norādīja Jusovs, vienlaikus uzsverot, ka kara gaitu tas būtiski neietekmēs.
“Mobilizācijas pasākumi agresorvalsts teritorijā nav apstājušies pat uz vienu dienu. Tāpēc globāli tas neko neietekmēs. Bet, jā, iekšējās histērijas un iekšējās mobilizācijas pakāpe Krievijā patiešām var paaugstināties, lai gan propagandistu retorika jau tagad ir maksimāli neonacistiska un agresīva: kur vēl augstāk – grūti iedomāties,” viņš sacīja.
Krievija arī centīsies izmantot teroraktu, lai mainītu situāciju starptautiskajā arēnā, pieļāva Jusovs.
“Starptautiskajā arēnā Putina režīms mēģinās agresora tēlu, par kādu tagad pasaulē tiek uzskatīta Krievija, pārvērst upura režīmā. Un ir ļoti svarīgi atgādināt, ka tieši Putina režīma aktivitātes vairumā gadījumu ir tās, kas noved vai nu pie viņa paša organizētiem teroraktiem, vai arī drošības dienestu nespējas pildīt savus pienākumus dēļ. Neskatoties uz to, ka pasaule brīdināja par šādu incidentu draudiem Krievijas teritorijā, Putina režīms vai nu neko nedarīja, lai tos novērstu, vai arī pats ir iesaistīts šo terora aktu organizēšanā,” uzsvēra Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis.
Putins, uzrunājot Krievijas sabiedrību nākamajā dienā pēc terorakta, apgalvoja, ka četriem aizdomās par uzbrukuma īstenošanu aizturētajiem Ukrainas pusē esot bijis sagatavots “logs” robežas šķērsošanai.
Jau vēstīts, ka bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas “Piknik” koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 133 cilvēku bojāeju.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums “Islāma valsts”. Grupējuma kaujinieki “uzbruka lielam saietam (..) Krievijas galvaspilsētas Maskavas nomalē,” teikts grupējuma paziņojumā lietotnē “Telegram”. Paziņojumā arī apgalvots, ka uzbrucēji “droši atkāpās uz savām bāzēm”.
