Lukašenko sarunā ar Putinu paziņojis, ka Baltkrievija neuzbrukšot Ukrainai, jo tur viss esot nomīnēts 172
11. aprīlī Maskavā notikusi Baltkrievijas un Krievijas diktatoru tikšanās. TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pastāstīja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Tiekoties ar Lukašenko, Putins triecienus pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru nosaucis par Ukrainas demilitarizāciju.
Abi divi runājuši arī par Stambulas 2022. gada miera līguma projektu, kuras nosacījumiem Ukraina nepiekrita.
“Lukašenko beigās paspīdēja, sakot, ka Baltkrievija neuzbrukšot Ukrainai, jo tur viss ir nomīnēts, nobetonēts un atrodas apmēram 120 000 Ukrainas karavīru, bet Ukraina tos plāno pārmest cīņai pret Krieviju, un tur izvietot Francijas karavīrus,” Slaidiņš stāstīja, piebilstot, ka nav zināms, no kā viņš to bija izsecinājis.
Tāpat abi runājuši, ka Ukrainai jāpieņem Krievijas noteikumi, cīņa ir bezjēdzīga utt..
Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas vienošanās projekts, ko puses apsprieda 2022.gadā sarunās Stambulā, var kļūt par pamatu iespējamām sarunām par bruņotā konflikta izbeigšanu, piektdien sacīja Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Dokumenta projekts var kļūt par “pamatu sarunu sākšanai”, sacīja Peskovs.
Vienlaikus viņš norādīja, ka potenciālajās nākotnes sarunās būs jāņem vērā “jaunās reālijas”.
Dokumentā, kas tika apspriests 2022.gadā Stambulā dažas nedēļas pēc Krievijas 24.februāra pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, atbilstoši mediju ziņām bijis nosacījums, ka Ukraina saglabā neitralitāti, kā arī tiek noteikti ierobežojumi Ukrainas bruņoto spēku apjomam.
Vienošanās panākta netika, un sarunas izjuka.
Tīmekļa izdevums “Novaja Gazeta Jevropa”, atsaucoties uz savu avotu, ceturtdien vēstīja, ka Turcija Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un Krievijas diktatoram piedāvājusi jaunu miera līguma projektu.
Projekts tiekot virzīts ar Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana starpniecību, un tā esot Turcija puses iniciatīva.
Projekts ir balstīts pirmo Stambulas sarunu dokumentos, un daļa 2022.gada maija formulējumu ir iekļauta jaunajā tekstā.
Cita starpā projekts paredz kara iesaldēšanu atbilstoši esošajai frontes līnijai, Ukrainas ārpusbloku statusu līdz 2040.gadam, kā arī referendumus Ukrainā 2040.gadā, arī starptautiskās sabiedrības kontrolētus referendumus Krievijas anektētajās teritorijās.
