“Putins spēlē uz augstām likmēm, Rietumi – uz zemām” 12
Baltijas valstis Krievijas izpratnē ir “svešās” un nav Krievijas civilizācijas sastāvdaļa, spriež viens no pazīstamākajiem Apvienotās Karalistes ekspertiem Krievijas jautājumos Džeimss Šers. Ar Ukrainu esot citādi. Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO Krievija spējusi “paciest”, taču līdzīgu ceļu Ukrainai tā nepieņem.
“Deviņdesmitajos Krievijai bija simpātisks skatījums uz ES, jo tā uztvēra to kā ģeopolitisku projektu, taču patiesībā ES ir integrācijas projekts,” skaidro Dž. Šers. Viņa ieskatā, tieši “integrācija” ir atslēgas vārds, kas kaitina Krieviju. Ekspertam tika uzdots jautājums – vai Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav kā spēle, kurā nākamais izaicinājums pēc Ukrainas Krievijai būs spēkošanās ar NATO. “Atbildē ir: “Jā, bet…” Viens no Krievijas armijas ģenerālštāba pienākumiem ir veidot plānus tālākajiem bruņotajiem konfliktiem. Atceraties mācības “Zapad”, kurās tika simulēts kodoltrieciens Varšavai? Baltkrievija var būt nākamais Krievijas mērķis. Ja Ukrainā karš nevedīsies, kā plānots, Krievija var mest izaicinājumu NATO,” uzskata Dž. Šers. Tomēr viņš ir ļoti skeptisks par to, ka tas varētu reāli notikt, jo pati Krievija nevēloties karu ar NATO. “Krievija ir pārliecināta, ka visa krievu kopiena viņus atbalsta. Viņi ticēja, ka viņus atbalstīs visa Austrumukraina, taču tas nenotika,” atgādina eksperts, kurš norāda – Ukrainas bruņoto spēku pusē karo liels skaits krievvalodīgo iedzīvotāju.
Attiecībā uz Latviju viņš vēlreiz apstiprina britu laikraksta “The Economist” redaktora Edvarda Lūkasa teikto par to, ka Latvijai jālūkojas uz pašas vājajām vietām. “Krievijas spēcīgās puses bieži vien ir mūsu pašu ievainojamībā,” saka Dž. Šers. To esot atzinusi arī kāda augsta VDK amatpersona, kas darbojusies Japānā. “Baltijas valstis samērā nesen – pirms 20 gadiem – atguvušas neatkarību. Šeit joprojām aktuāls ir jautājums par cilvēku morālo stāju, profesionalitāti un korupciju valsts pārvaldē. Šeit ir viegli darboties Krievijas specdienestiem,” spriež Dž. Šers. Par otru ievainojamo vietu Latvijā viņš sauc vietējos krievvalodīgos. “Lielākā daļa no viņiem zina, kā ir dzīvot ES un izbaudīt visas brīvības un kā ir bijis dzīvot padomju sistēmā, kur to nebija. Tomēr problēma ir tā, ka šī sabiedrības daļa nav integrēta. Arī Britānijā ir aktuāls minoritāšu jautājums, taču tas ir reliģisks un to Krievija nespēj izmantot savās interesēs,” skaidroja Dž. Šers.
Viņš paredz ātru galu Putina režīmam Krievijā, jo ieviestās sankcijas, kā arī naftas cenu kritums to skarot ļoti skarbi. Kremlis esot efektīvs īstermiņa, bet ne ilgtermiņa spēlē. Kopumā Putinu viņš novērtēja kā spēlētāju, kas paradis spēlēt uz augstām likmēm, bet Rietumi – uz zemām, tādēļ Putinam bija iespējami panākumi, jo vieglāk spēlēt pret pretinieku, kurš vairāk baidās zaudēt.
Runājot par Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, viņš norādīja, ka Latvijas kaimiņvalsts vadītājs apzinoties, ka Baltkrievija varot būt nākamais Krievijas mērķis, un darbojoties kā reģiona aizbildnis. “Starp Putinu un Lukašenko valda savstarpēja nepatika. Lukašenko ir nenovērtēts Eiropas politiskais līderis, taču viņš Putinu pārdzīvos.”
